taisniiba jau katram sava, tas noziimee , ka nav bail paskatiities otram aciis   

Katrs izdomā savu taisnību,bet Patiesība ir viena.

Bieži drosmei ir tikai pakaļa ...  

Nav jau izveeles. No patiesiibas nebaidos, vienkaars'i to pien'emu. Bet daz'am "taisniibas neseejam" gan ir klaajies plaani.

Neciešu melus un izlikšanos ...

Vispār jau pēdējā laika nav bijis tādas vajadzības, kaut gan mammas veselības problēmas pa galvu vien riņķo, bet atliek tik cerēt

Labāk pieņemt realitāti lai ar cik tā nebūtu nepatīkama..pirmo brīdi pasāpēs,bet pēc tam būs atvieglojums. Jo baidoties paskatīties taisnībai acīs mēs mānām paši sevi.Un kam tad lai galu galā uzticas?

Nu jau ir tas vecums, kad esmu iemācījusies to darīt. Un zini???... Tas nemaz nav sāpīgi. Gandarīti...

Es pati visu par sevi zinu!bet cita uzskatu ,ka viņam ir patiesība?man ir vienaldzīga,jo katram ir sava taisnība.Un tā ne vienmēr ir sakritīga!

Skatīties, jā, bet pieņemt reizēm to grūti.

Brizham ta gribetos aizbegt no visa,bet vai atgrieshanas nebus vel sapigaka,tamdel patik vai ne pienemu realo eksistenci tadu ka ir,neaizbegt no dzives ar visiem tas priekiem un rupestiem.

Vai nu  ar rūkšanu "rūkta" vai tomēr " rūgta"- taisnība ir un paliek taisnība.   Un es dodu priekšroku tam,lai cilvēks man pasaka vai parāda to taisnību kāda nu ir , nevis cenšas kaut ko izdomāt.Cita lieta ir- kādā jautājumā, un cik nozīmīga man ir tā taisnība.

Ne vienmēr...un te neiet runa par gļēvumu vai drosmi- vienkārši situācijas ir dažādas...

Pietiek,esmu to redzējis nepareizāakursā.

citu uzskatiem -- jā, bet ne visu pieņemt no viņu domām. Man paāssm ir sava galva -- tātad sava taisnība arī!!!

Viena taisnība visiem neder,tas tāpat ka ar apģērbu,katram savs izmērs.