Ir reizes ka nesaku neko acīs.

No apstākļa varianta skatos.Pārsvarā pasaku acīs.

Viss atkarīgs no situācijas,dažreiz vieglāk un labāk vispār paklusēt! Jo lieki ienaidnieki nevienam nav vajadzīgi!

Bet vai vienmēr vajag pateikt, kā piemēram-
kāpēc tu ieliku fake bildi probilā- gribi ..............

Pasaku tieši.lai apvainojas ja grib.

Ja cilvēkam varu pateikt ko labu, tad to arī pateikšu!Ja sliktu-tad, visticamāk, paklusēšu... Man nav vajadzības par katru cenu izrādīt vai pierādīt savas domas, viedokli par otru cilvēku un kur nu vēl-aprunāt aiz muguras.Labāk es pati viņam pagriežu muguru, ja es tiešām ar viņu nevaru saprasties.

Drosmes jau pietiktu,bet nesmuki jau katru pretimnācēju aizkavēt,viņa steigā,tāpēc izteikt savas domas, par viņu,iznāk aizmugurei (pēcpusei )

Vajag tik mūs novest un tad to visi dzirdēs....,jo grūtāk izbesīt,jo skaļāk skan..   

Un ko tas cilvēkam mainīs,ja es kārtējo reizi pateikšu,ka viņam ir līkas kājas