...ai ,visaadi gadas.....parasti esmu drosmiiga,bet ir gadiijumi,ka ar aci tik noskatos un sev iegalvoju,ka shitaadam calim patiik pavisam cita tipa meitenes.... un pat nemeeginu sevi pierunaat par preteeju varbuutiibu.....

Varbūt ne tik daudz drosmes cik kautrējos...

Man nepietiek drosmes, ja tiešām patīk, jo bail visu sabojāt! Kas vienaldzīgi, tiem varu teikt vienalga ko, bet ja patīk, bail pat paskatīties! :D Mani draugi šitam neticētu! :D

Nu puišiem mēdz būt tā - ka viņi baidās uzrunāt to meiteni
Jo viņi jau zin - ka ja tā meitene ir baigi smuka, viņi baidās uzrunāt, jo baidās saņemt atraidījumu
bet atraidījums nav patīkams
tāpēc labāk vienkārši apbrīnot, un nekā neteikt  
un tad tās smukās brīnās - kāpēc viņām puiši uzmanību nepievērš
izrādās - pārāk labi izskatās, lai domātu, ka nav aizņemta jau  

Pietiek gan - bet vai tas tiešām ir vajadzīgs ..

Nezināju,ka tam ir vajadzīga drosme!
Tagad zināšu!

Diivaini, ka tam jaabuut drosmei, tas vareetu buut vienkaashi patiikami, pateikt otram komplimenru

...ja man viņš patīk...viņs pats to sajutīs....ja,ne...tad viņs nav priekš manis

Uzreiz nevajag izrādīt viņam uzmanību ! Bet savā veidā paspīdzināt un pārbaudīt viņa patiesīgumu pret sevi un man tuviem cilvēkiem ,kas man ir apkārt !Tā būtu taisnīgi ,bet maza nezēlība ! Kurai varbūt augļi ,un var arī izmestā sēkla ,kas pēctam iznīkst ! Nebūt nekā - tukšums !

Protams,ka nē un tādēļ daudzas aizlaiž garām izdevību!!!...

Nepietiek gan. Savas mentalitātes dēļ, mēs slēpjamies, baidamies un reti vien pasakam kā jūtamies vai to, cik jauku kleitu nopircis kaimiņtantuks.
BET - ar nelieliem mājieniem, žestiem, flirtu varam atklāt savas simpātijas.

Man jau liekas,ka to jau tāpat redz!

Man - ne, tāpēc, iespējams, palaižu garām iespēju.

........nē....

Dažreiz vajag sadūšoties ...,ja ļoti ,ļoti patīk ...

...man nepietiek...drīzāk paeju maliņā,izvairos un ar acu kaktiņu vēroju...varbūt tas cilvēks ievēros mani???..varbūt...laikam tā iespēju palaižu garām...

Ja zinu ka sieviete brīva -nekādu problēmu !

Nezinu vai to gluži par drosmi to varētu saukt, bet kaut kā vienmēr ir dikti jauki viss sanācis, it kā - pats no sevis.

nekad neesmu to spējusi izdarīt.ja man patiešam patīk tas cilvēks...es nekad pilnībā nespēšu izrādīt viņam uzmanību.vienkarš eksistē tāda lieta,ka nevēlos palikt muļķa lomā.tāda nu esmu.

Protams, kad ne vienmēr, savādāk kreiso soļu lērums uzrastos...