Dzēsts profils
30. mai 2014. 11:07bet maneja diena šodien ar Ramšteinu sākās......hi hi hi....
Dzēsts profils
30. mai 2014. 11:05dejniecīt, Anugiņ, esi aizmirsis uzlikt krūšturīti, lai Tevi kā Končitu sāktu Cienīt kā SIEVIETI
Ingrida X. 30. mai 2014. 11:03.. vai ta domāju- Tu tieši tam kodienam pakaļā- ar pakaļu- mums te nopozējis!
Aleksandrs V. 30. mai 2014. 10:42Godkāre - savas esamības nesējs,kurš sadzīvo ar apkārtējo vidi.
Oskars V. 30. mai 2014. 10:05IR JAA PEEC TAAS DZIEMSAS
JAUKUMIŅŠ n. 30. mai 2014. 09:21
laikam prasaas peec siis dziesmas
Ingrida X. 30. mai 2014. 07:49Labie!!! Iesmēju par govi, kas- kā izrādās!- nepīpē! un par optimismu- priekšpēdējā!!! Citiem jau arī ne vainas- par cirtām, septiņiem apdomāšanās gadiem...
Skaidrīte G. 30. mai 2014. 07:38Jā, šī tēma ir tik veca , cik pasaule ! Katram tā ir citādāk izvērsta ! Jaunībā viss šķiet vienkāršāk un vieglāk , ar gadiem - smagāk un sarežģītāk . Tā arī tam jābūt , jo dzīve ir kā svaru kausi , kurā līdzsvars iestājas tikai dzīves vidū .
Ingrida X. 30. mai 2014. 07:32Reizēm, un- it bieži, tā arī blakus paliek, ne reizi "nesakrustojoties", kaut- iespēja tad tika dota.. Bailes, it bieži- visvienkāršākās bailes!- ļaut tuvāk, kā drīkst. Un tieši- manas paaudzes vīriešiem. Skumji, bet fakts. Un tad- mūsu ceļi sakrustojas ar ne gluži sava jaunuma cilvēkiem, jo viņi- arī baidoties reizēm- tomēr riskē; gluži tāpat, kā baidoties- riskējam mēs. Zaudējot? Nē. Ko tad vari zaudēt?? Zaudējums ir ta totālā nesaņemšanās lauzt savas jau tik aprastās vienpatības ērtības, un- ļauties acīm, aizsietām, varbūt..
Labrīt!
Leonora t. 30. mai 2014. 07:23Mana pasaule ir mana pasaule un tava,tā ir tava.
Leonora t. 30. mai 2014. 07:22Nekos arī cieto riekstu,ja nav pa spēkam,tad arī zobi būs veseli.
Andrejs S. 30. mai 2014. 05:33Jāglabā vakuumiepakojumā aukstuma kamerā.



