Daigai      

https://www.youtube.com/watch?v=BueG0uAa0lQ

laikam prasaas peec siis dziesmas  

Labie!!!   Iesmēju par govi, kas- kā izrādās!- nepīpē!   un par optimismu- priekšpēdējā!!!   Citiem jau arī ne vainas- par cirtām, septiņiem apdomāšanās gadiem...

Jā, šī tēma ir tik veca , cik pasaule ! Katram tā ir citādāk izvērsta ! Jaunībā viss šķiet vienkāršāk un vieglāk , ar gadiem - smagāk un sarežģītāk . Tā arī tam jābūt , jo dzīve ir kā svaru kausi , kurā līdzsvars iestājas tikai dzīves vidū .

Reizēm, un- it bieži, tā arī blakus paliek, ne reizi "nesakrustojoties", kaut- iespēja tad tika dota.. Bailes, it bieži- visvienkāršākās bailes!- ļaut tuvāk, kā drīkst. Un tieši- manas paaudzes vīriešiem. Skumji, bet fakts. Un tad- mūsu ceļi sakrustojas ar ne gluži sava jaunuma cilvēkiem, jo viņi- arī baidoties reizēm- tomēr riskē; gluži tāpat, kā baidoties- riskējam mēs. Zaudējot? Nē. Ko tad vari zaudēt?? Zaudējums ir ta totālā nesaņemšanās lauzt savas jau tik aprastās vienpatības ērtības, un- ļauties acīm, aizsietām, varbūt..
Labrīt!

Mana pasaule ir mana pasaule un tava,tā ir tava.

Nekos arī cieto riekstu,ja nav pa spēkam,tad arī zobi būs veseli.

Jāglabā vakuumiepakojumā aukstuma kamerā.

Mazāk komentēties Amigosā.

B'ut par princi- galīgi aplams priekšstats. Princim ļoti daudz jāzin, jāprot, gan kultūra, gan etiķete, gan politika un daudz citu... gan, gan.Ja sieviete vēlas princi- arī viņai jābūt izglītotai, kulturālai, modernai ar gaumi, viszinošai un jāvēlas vienmēr atbalstīt savu princi

Nu ja neievēros trešo punktu, tad pirmais un otrais diezvai palīdzēs..  

Nu ...visbiežāk viņi aizved uz priekšu un atved atpakaļ  

...un vēl pēc trīsdesmit - atkal jauna.

Jurīti! Labvakar! :)
Man apsāpējies kakliņš, un tikko mana Mazā skaipā pie sarunas atsūtīja vienu interesantu rakstiņu- par kakliņiem. Es te iekopēju tikai to sadaļu, kas kaut drusku iet kopā ar Tavu blogu! Ceru- neļaunosies!!

— Gribu pateikt, bet nevaru, —paziņoja kāds pacients, kuram bieži bija iekaisis kakls.
— Un kāpēc nevarat? Kas jums traucē izteikties?—es viņam jautāju.
— Nezinu. Laikam uzskatu, ka ir nepiedienīgi skaļi izpaust savas domas. Ja es sākšu izteikt visu, kas man uz sirds, cilvēki mani ne tā sapratīs.
— Ko nozīmē "ne tā sapratīs"? — es vaicāju. —Jūs baidāties atklāt savu patieso seju?
— Jā, jums taisnība, — pacients atbild. Spriežot pēc viņa sejas izteiksmes, viņš nekad agrāk tā nebija domājis un tikai nupat to apzinājās.
— Labi, atcerieties, kā bērns kaut ko pieprasa sev, kā viņš paziņo par sevi— visi kaimiņi dzird. Un viņš to neuzskata par kaut ko sliktu. Viņa saprāts vēl ir brīvs no dažādiem nosacījumiem. Sāciet arī jūs skaļi izteikt visu, ko domājat. Saprotiet — katrs cilvēks ir unikāla personība, individualitāte, un arī jūs tai skaitā. Nav augstāku vai zemāku, labāku vai sliktāku cilvēku. Katram ir sava unikāla vieta Visumā. Jūsu viedoklis ir tikpat nozīmīgs kā jebkura cita cilvēka viedoklis. Un pakāpeniski, vērojot apkārtējo cilvēku reakciju, jūs atradīsiet savu patieso seju. Sāciet saskaņot ārējo ar iekšējo.

...................................................
Bet vsp- materiāls saistošs!!! ja nu kādu ieinteresē, tad te- adresīte:
http://dziedava.lv/pardomas/domas.php?joma=veseliba&tema=kakls

...Tam es ticu..

puslīdz reala pēdējā rinda

....Fejiņ..nu gan Tu garu penteri esi izklapatojusi...vīriešiem...