no tā, ka nesaproti dzīvi, pasauli nevienam vieglāk nav palicis...... bet , paldies, maijiņ, par paskaidrojumu.........

   Kāpēc es par to esmu tik pārliecināta? Bija Meitenīte, kura neizturēja it kā ļoti vienkāršu sirds operāciju /vsm Viņas mammai- pirms tās- tā tika teikts: šādas operācijas bērniem tiekot izdarītas bieži, un vnm- veiksmīgi/; bet Meitenīte- aizgāja, savos tikko kā palikušajos 10 gadiņos. Un tad cilvēki- nezinot- ko teikt un- kā teikt- no Meitenītes vecākiem tā kā vairījās, vai kā... Es arī nesapratu, kā labāk rīkoties. Nebija jau īsto vārdu, bet saņēmos, un aizgāju. Un tad- tās Meitenītes mamma runāja un runāja, stāstīja un stāstīja, atcerējās visu ko par savu Maziņo.... nu lūk, un viņa teica, ka visgrūtākais šobrīd esot, ka cilvēki izvairoties, kaut viņa jau saprotot... bet tik ļoti griboties par savu Meitenīti parunāties ar tiem, kas Viņu pazina... arī Maziņās tētis esot noslēdzies sevī... un esot tik smagi, ka visam klāt vēl šis klusums...
   Runājies par savu Vecmāmiņu! Runājies ar Viņu! Raudi! Izraudi visu! Nav jābūt stiprai! Stiprāka kļūsi ar laiku...

Tie ir laimīgākie bērni - mūsu pionieri līksmu dziesmu dzied  

skaties uz dzīvi vientieša acīm......sapratu maijiņ, sievietes loģika.....tā ir amizanta lieta!
ingrīdiņ, kam es cenšos uzbrukt, vnk prasīju paskaidrojumus,no tiem cilvēkiem kuri saprot picas piegādātāja ierakstīto  ........ tas arī viss...... nevienmēr viss no tava redzes punkta ir patiesība......

   Tas jau nemaina neko, ka esi pieaudzis cilvēks!!! Man ir mamma, un es pat nespēju iedomāties, ka Viņas varētu arī nebūt! Tas liekas tik pašsaprotami, ka Viņa ir- vienmēr stipra un varoša... kaut- nemaz jau tik stipra vairs nav... Es gribu pateikt kaut ko labu, tikai nezinu, kas tas varētu šobrīd būt... nerodas tie īstie vārdi. Es tikai zinu, ka vajag runāties, nevajag noslēgties, lai cik grūti tas arī nebūtu!!!

Par to parādā būšanu gan es šaubos   ... ne jau par sevi , protams - par citiem  

Ingrida, jā, mēs bieži spēlējām. Piemēram, spēlējot duraku līdz gadiem 15, bieži uzvarēt nesanāca, bet tad kaut kā spēki izlīdzinājās.
Jā,  piekrītu, vajadzīgs laiks. Sākumā jutos kā mazs suņuks, kuru pametuši vienu, kaut gan esmu pieaudzis cilvēks.

dziesma jautra. bet paviegla.
parodija ar roķīgo piesitienu ķer vairāk.

Jā dažiem būtu lietderīgi,pamācīties no kaķiem

   Paldies, Ineta. Man tik bieži, gribot labu, noiet greizi, ka- jā!- domāju- atkal esmu ko ne tā... Paldies Tev.

   Jūs kādreiz divatā arī uzspēlējāt?? Kurai parasti veicās labāk?? Mans tētis man, piemēram, šad tad ļāva šahā uzvarēt, bet es taču jutu, ka viņš vnk ļauj!!!, un tieši aiz to gribējās iemācīties spēlēt labāk, lai uzvara būtu pa īsto
   To sajūtu- ieraugot tukšo gultiņu- zinu... tā nepametīs Tevi, tikai Tu iemācīsies ar to sadzīvot... bet- visam jau vajadzīgs laiks... Jā, kā Maija teica: Viņa ir blakus Tev savā mīlestībā vienmēr! Runājies ar Viņu, stāsti.. , nenoslēdzies... es nezinu, man šķiet, ka tas palīdz... Ir vajadzīgs laiks! Un Tava vecmāmiņa grib, lai Tu tiec ar to galā, lai... ai, nu Tu jau saproti, ko vēlos teikt.. baidos banalitātes...

raudāt nedrīkst par aizgājējiem. tā jūs neļaujat viņiem pamest šejieni. un viņi nevar jums palīdzēt un sargāt, kamēr ir te uzkārušies.

Ingrida, paldies tev par sarunu vai nu kā, lai to dēvē, paldies, ka uzklausīji, vienu brīdi bija pavisam skumji, bet tagad labāk.

Ingrid, par pēdējo komentaru 20:13 gribas uzslavēt, pilnībā piekrītu. Un izrunāt savas sajūtas aplī, kaut tikai virtuālajā, tas jau ir forši. Ir dažādi blogi, un kāpēc nevarētu būt sirsnīgo sarunu  uz uz pleca uzsišanas atbalsts?

Paldies, Maija!

Kauns,kā tādi var pārstāvēt valsti

Jā, es patiešām paiešu maliņā! Kristīnes dēļ.

Viņa man bija žiperīga, bieži brauca pie kāda ciemos. Viņai ļoti patika spēlēt loto un dažādas kāršu spēles.
Es tā arī neiemācījos cept garšīgās plānās pankūkas, kā to darīja viņa.
Joprojām ļoti sāp sirsniņa, kad atceros, kā ienākot vakārā slimnīcas palātā ieraudzīju tukšu gultu... viņa aizgāja miegā. mani pēdējie vārdi viņai bija... gaidi mani, es rīt vakārā atbraukšu... bet viņa mani nesagaidīja...

ingrid, škic!

   Ja Tu te tikai bazarē, Fe ja, tad nevajag to attiecināt uz visiem!!! Ir blogi, kuros pabazarējam, ir- kuros parunājam no sirds!! Tas, ja tajos otrajos, kāds iespļauj, tas jau nenozīmē, ka spļauj visi!
   /piedod, Kristīne!/