Alise .. 27. mar 2014. 20:48Ingrida, Tavs ieteikums ir labs..par tiem + un -...
Ja to plusu sanāk vairāk- tad gan ir tā, ka grūti tās durvis aizslēgt!
Mairita G. 27. mar 2014. 20:47Ingrīda,žēl ka nevaru izstāstīt Tev visu,bet tur jau tā lieta,ka labais ir bijis daudz vairāk.Jaunībā nenovērtēju,to kas man tika dots.Tagad cenšos atgūt,bet bezcerīgi.
Alise .. 27. mar 2014. 20:45Gadās gan, Mairit!!!
Tā nav apmātība...tās ir patiesas jūtas!!!
Tici man...ar laiku sadzīs sirds rētas!!
Atis K. 27. mar 2014. 20:45Es ar kāpju uz tiem pašiem grābekļiem,lai pārliecinātos-vai tiešām!
Mairita G. 27. mar 2014. 20:44Skaidrīte,kas izdarīts,izdarīts.Un dažreiz pēc tam tās izrādās lielākās dzīves kļūdas.
Mazais M. 27. mar 2014. 20:44Dzīvē notiek tikai tas, ko Tu pieļauj.
Ingrida X. 27. mar 2014. 20:43Es tgd Tev pateikšu k-ko tik elementāru un reižu 100 vsm apspēlētu, bet- vienalga! Paņem papīra lapu, pārdali uz pusēm, vienā pusē +, otrā - ; un tad- saraksti pati sev, ko esi šai mīlā vai kas Tev tur /atvaino!- vnk- neizprotu īsti!/ guvusi, cik daudz pozitīva savas sajūtās, redzējuma uz dzīvi, vispār.... un tad- ko Tev nodarījušas šīs mokas un ciešanas.... Izdari gan tā! Jā, es reiz to darīju gan! Tad, kad aizslēdzu durvis kādas ar atslēgām trim! Jo- pašai kļuva baisi, no tā, ko sapratu!!! Tā ir APMĀTĪBA un- tikai. Piedod, ja par skarbu. Es tikai lasu, ko raksti, un secinu- no tā. Katrs esam tikai un vienīgi vietā savā!
Aija B. 27. mar 2014. 20:42...bet var sanākt abi vienā personā
Skaidrīte G. 27. mar 2014. 20:42Bet vai mēs pašas arī to dažkārt nedarām ?
Es pati neesmu bez šī grēka. Diemžēl.
Mairita G. 27. mar 2014. 20:41Ati,man uz vecumu tā redze sliktāka.
Atis K. 27. mar 2014. 20:38Protams,ka sāp.Tur jau ir tā māksla,apiet tos pazīstamos grābekļus.Jaunībā nepakam nevarēju to ielāgot.
Dzēsts profils
27. mar 2014. 20:34Atcerējos. Ja ceturtajai no apakšas(211) pieliktu šķības kājas ar sarkanām kurpēm, - liekās, ka kaut kur viņu redzēju, vai dzirdēju............ varbūt kļūdos.
Mairita G. 27. mar 2014. 20:33Elita,vienkārši atkal uzplēsu brūci.Kad neredz un nedzi rd ir vieglāk.
Mairita G. 27. mar 2014. 20:31Ingrīda,ko es varu dot citam,ja pati ar sevi netieku skaidrībā.Nu negribu es nevienu bikšaino ne tuvumā redzēt.Drīz būs daudz darba,un tad viss piemirsīsies.
Atis K. 27. mar 2014. 20:30Ja paskatās vecos albūmos vecmāmiņas....galīgi neatbilst mūsdienu standartiem.
Elitá K. 27. mar 2014. 20:27ja buus pretmiila LIELÁ,tad buus LIELÁ gjimenes dziive ! Ja vinjsh LJAUJ sevi miileet...vismaz ZHEELO......tad jau var taa dziivot,ja pashai tas pienjemami,ja var egoisms,patmiiliiba,lepnums to LJAUJ....... JAALUUDZ DIEVS,Mairita-tas vieniigais,,ierocis,,!
Ingrida X. 27. mar 2014. 20:24Mairita. Neizlasīju, ko Tev raksta, droši, ka daudz laba un pareiza, bet- palasot Tavus pēd. blogus, Tu pati sevi dzen kaut kādā "melnajā kvadrātā'- nemācēju precīzāku apzīmējumu rast. Tu mokies, mokies, mokies.... Es jau nesaku- mēs- daudzas zinām, kā tas ir!- bet- šim pašmocību "rituālam" IR jāliek k-kas pretī! Tu jau zini mzl mani, es, goda v., nevēlu ļaunu nevienam, tiem, kas ir tie, kas ir!!! Velns- nu aizej kaut uz randiņu kādu!, pažāvājies, ja Tevi neķer tur nekas, bet- būs vakars savādāks!!! Šitā Tu vari sevi spīdzināt vēl gadu, divus.... un??? Ieguvums??? Ja nu vienīgi ķer kaifu no tā, ka Tava sirds drupās! Atvaino! Es patiešām Tev vēlu labu!! :)
Atis K. 27. mar 2014. 20:22Ech!Kā gribās reizēm uz vecajiem grābekļiem uzkāpt...varbūt,ka toreiz kļūdijos.

