Ingriid,te nav tacinja,bet gan virve paar bezdibeni .Un otraa krastaa miiljotaa gaida...ar lielu duuci(tutenu)to virvi grizj pushu .

Zdorovenki,kohana divchina!
Tev taa kaa,,Meernieku laikos''-IEKSHAA IR,BET AARAA NENAAK?
Viss atkariigs no situaacijas Vienaa viens buus pareizi,otrs ne...citaa atkal otraadi.

Jautrīte 13:52 pateica gluži manas domas!!!
Un- es arī, Lilij, jūtos labi plauktā savā- simts gadu man tās lomu spēles!!!

.... tālāk??? loģiski, ka vēl foršāk!!! arī tad, ja dažubrīd- viss krāsiņās- ne diži priecīgās!!!   Vot tā, Oskariņ :)

.... un- aiz ko man nesmaidīt??? Dzintar??? Dzīve baigi grūta??? Protams!!! Kā jau daudziem. Bet- nenest to kā krustu nupat baigo!, ne jau aiz to kas gaišāks taps!!!

.... pie cilvēka katra- Taciņa cita.. Ja tas IR Tavs cilvēciņš- taciņu uztaustīsi!

Pareizi darām tikai mēs, lai man uzsmaidītu pašai jāsmaida.

... mans brīvbrīdis šobrīd pie nobeigšanās, aiz to- gribas Jums šīs puķītes /bildīte no vakardienas/:

    /akcentiņš- vidiņā!- kur tās divas, tik jauki kopā! /

Viegli pateikt,Lilij!  

Kā lai zina kas ir labi un kas slikti.

..Nu neej mēmi garām..un uzdāvini Viņai šo dzejoli.. Kas zin..un atplauks sirds!
Smuks dzejolis!

Mēs redzam to ko mums iemāca redzēt.

Tā jau saka, Dzintar.. Kaza nomirs, ka no suņa bail un sienu nedabūs..suns..ka jasargā un ne soli nost no sargājama objekta..

Mjaa....Vajadzees laikam sho mazliet ar krameniicu,,pasteidzinaat''....

Piekrītu..mēs redzam pasauli tādu, kādi esam paši.. Un tā pasaule ir ir tik dažāda.. Vienā brīdī skaista, otrā atbaidoša..bet varbūt velns nav tik melns.. Tad viņa ir nežēlīga un tik reālā, bet nāk brīdis un atkal viss kā pasakā..Daudzškautnaina..vispusīga..kā arī vienmuļa reizēm..

Domāju jau domāju par tevi, tikai vējš tevi aizpūtis.

Suns sargādams siena kaudzi nomirs badā kopā ar kazu.

Vajag izvairīties no tādām situācijām un jāpieņem par patiesību.

Atbilde Sandim
Sandis Konstantinovs 13:54

vai tici tam, ka dievs cilvēkus soda par ļauniem darbiem...padarot tos par invalīdiem, tādā veidā ..... cerot uz to ,ka viņi labosies, mainīsies..... būs tuvāki viņam?
..Kaut kam ir jātic..vai tas ir dievs, vai liktenis..nezinu, tikai pateikšu to, ka dzīvē darbojas bumeranga likums..un ka domām ir liels spēks. Un nevajag bāzt visus vienā maisā, proti, ka invalīdi tagad ir bezkaunīgi un bezmaz prasa sev nezin ko (pēc šeit ieliktiem komentāriem).Nepiekrītu tam.Kurš zin, cik liels pabalsts viņiem ir? Un nav viņi vainīgi ka nokļuvuši tādā neapskaužamā situācijā..Un lielāka daļa no tiem, ja var tad arī cenšas pierādīt sev un citiem, ka ir noderīgi sabiedrībai (strādājot mājās, adot, šujot, meistarojot)..Pat piedalās sporta sacensībās.. Un tā ir mūsu sabiedrības daļa! Es nerunāju, protams, par izņēmumiem.. visādi ir.. Taču, kur paliek mūsu cilvēcība, Sandi, vai nemazākās līdzjutības kripatiņas nav palicis??   Kas būtu, ja kāds no tuvākiem  radiem vai draugiem nokļūtu tādā situācijā, ko? Kādu dziesmu tad sāktu dziedāt?  Ka valsts tāda un šitāda..kā lai izdzīvo uz piešķirto pabalstu!
Tā kā priecāsimies, patiešām, ka stāvām uz savām kājām, kā Ingrīda saka, un nepaliksim paši par garīgiem invalīdiem..
Nekā personīga..tikai subjektīvs viedoklis.

Latvijas austrumos Pavasaris vnm atnāk tuč - tuč vēlāk , Valdi ..., kamēr Latviju - pāriet ...