Jā , kas attiecās uz grābekli .... be par grābekļa īpašnieku cits secinājums rodās  

   Un, vispār, kuku, Tu uzmanīgi!!! Tantiņas uz sola jau tā bišk nobrukušas, Tavējās skaitot, tagad tiksi pieskaitīts arī man!!!!

ingrīdiņ, ko tu domā par vīrieti -nu vismaz viņš sevi tā opozicionē - kurš ģērbjās kleitā? (runa iet par slapjo sisi)

Sevi neredzēju , bet kat kāds ģīmis tur ir   !

Kuku,un tad grābeklis vai nu pilnveidojas,vai plīst.

.....kuku! Te vakar, ja nemaldos, vienā blogā bija par to: ja cilvēks jau iepriekš zinātu galarezultātu, ak vai- cik daudz kļūdu izpaliktu!!! .. bet- vrb tieši man, iespējams- Vaņkam, trīs mājas tālāk, vajadzēja iziet cauri tām kļūdām, lai, loģiski tikai!- nonāktu pie nākamajām!!! ..

Jā , jā ... pirmā reize - nejaušība , otrā liek apdomāties , trešā - reize likumsakarība  

tad kika ,tagad skaidrīte...... kā viņš tā iemanās ,ka viņam par godu pat dzejoļus sacer.....

Bāzt degunu svešās lietās it kā nav ētiski, bet tas ir tik dabiski- būt zinātkaram un ziņkārīgam..un, ja vēl strādā fantāzija, tad top .. luga

Pareizi , nepareizi   .... nu , tas noteikti no gala rezultāta atkarīgs    

hmm te naurīts visas aplidojis....

......moins!!!! supergrābeklis IlonCim!!!   evolūcija... nē, viens jau tur gar zemi!, laikam tmr- revolūcija..

....taa krievi sauc bésha krásu-kofe s molokom........ Vajadzeeja skroderim puisim veel noprasiit -vai daargas kafijas krásá-tad bús ar sarkanígu nokrásu.....

.... nu vot, Mairita- tieši tā es tgd uz to raugos!!! Un, esot mājās, iesmaidu sejiņās tām, kas savulaik uzrīkoja man balagānu pa visu pagastu! Pat gaisa bučiņas varētu palaist, bet- nu tad nenociestos un ierēktu pie reizes...nee, ar cieņu!

Tur jau, Mairita, tā fiška, ko neesmu atkodusi joprojām: Man, goda-goda v.!, neinteresē pilnīgi- kurš? kad? ar ko? .. nu bet- lai taču darās dajebkurš ar dajebko, ja mani tas neķer galīgi!!!, bet- rau!- tieši mana dzīve ir tik traki vētīta, ar visādam pasakam stulbām apcakota, ka ... no sākuma pārdzīvoju, nenoliegšu!; vēlāk- iemācījos nosmaidīt par tiem, kas pārtiek no tā, ko citi dara vai nedara! Traki tiem ļaužiem!

Ingrīda,ja runā,tātad esi dzīva.

... nu ja!!! Es jau vienreiz to piemēru minēju: piebrauca mana dēla draugs, sataisīt ūdenskrānu, loģiski- mans- Kārtējais!!! Bet- visjautrākais bija, kad es mājā, kur tgd dzīvoju, biju nesen kā ievākusies, un mans Dēls, kas tolaik vēl dzīvoja Rīgā, brauca prom un mēs, kā parasts, logu priekšā mīļi apskāvāmies!!! Ne jau man pašai ko teica, protams, bet- 'skaļi klusais telefons' padeva ziņu: Aizvien jaunāki un garāki viņai tie čaļi!!!

Ingrīda,jauki uzrakstīts.Mēs esam uz šīs pasaules nākuši ne jau skumšanai bet priekam.Un jādzīvo tā,lai pašām uz soliņa būtu ko atcerēties,ne laiks domāt par citiem.

Kā tad, Ingrid, tantiņām uz soliņa pie mājas durvīm vislabāk zināms, kas ir un kas nav