Dzēsts profils 6. nov 2013. 11:35

...kad gribas,bet vairs nespeej...!!!!

Dzēsts profils 6. nov 2013. 11:22

Pie visa vainiigs sveshais onkulis ar bombonkaam!

Dzēsts profils 6. nov 2013. 11:13

Nuka,nuka!Paskatiishos veelreiz...Laacis tas nav,bet pamatiigs BASKERVILS gan.Shofera seedekli naaksies mainiit taa vai taa >

ierakstam «Cerams....»
Atis K. 6. nov 2013. 11:13

Tur riteņus bija skrūvējuši nost,kamēr saimnieki sēņoja.

ierakstam «Cerams....»
Gita i. 6. nov 2013. 11:10

Valdi.....te kā tai teicienaā sanāca- no vilka bēg uz lāci uztrāpa!  

Ati......BET!- nu nevajag kaitināt suni....lai taču rej,par to viņam ēst dod-par sargāšanu  

ierakstam «Cerams....»
Dzēsts profils 6. nov 2013. 11:08

Aadas seedekljus apeedis ?Vajag tak pa reizei ari vinju pabarot.

ierakstam «Cerams....»
Atis K. 6. nov 2013. 11:05

Es esu redzējis kā izskatās autiņš pēc tāda sargātāja. Salons-remontu nepodļežit.

ierakstam «Cerams....»
Dzēsts profils 6. nov 2013. 11:04

Ar lopiem jaabuut uzmaniigam gan. Lopiskaa solidaritaate ir biistama veseliibai.

ierakstam «Cerams....»
Sandris X. 6. nov 2013. 10:05

Paklusēšu .

ierakstam «Strīdnieki .»
Sandris X. 6. nov 2013. 10:02

  

Sandris X. 6. nov 2013. 09:54

Es arī pozdravļanto !   

Sandris X. 6. nov 2013. 09:52

Labu dienu , Guna ! Aiz vairodziņa tiešām nav jālaiž pavirši paziņas , tikai sev tuviem cilvēkiem stāsta , kas aiz tā .

ierakstam «... vairodziņš ...»
Leonora t. 6. nov 2013. 09:44

....to varbūt spēj un var izdarīt ...es pie tevis esmu bijusi un esmu aiz iekšķīgas nepieciešamības,es citādi nespēju un nevaru,tā ir mana liktenība,tā ir mana esme,viss mans vitālais credo,visa mana stihija. Gandrīz tosts.

Leonora t. 6. nov 2013. 09:36

Es esmu tikai cilvēks,man dažreiz mazāk labās apņemšanās nekā nabaga caurmēra cilvēkiem...ir manī lietas,kas no manis neaiziet,kas paliek manī,neprasot,vai es to gribu vai negribu.

ierakstam «... vairodziņš ...»
Sandris X. 6. nov 2013. 09:36

Jūra krāc un jūra šņāc .. labas bildes !

ierakstam «tā gan...»
valija o. 6. nov 2013. 08:41

Dzīve dzīvīte ko mēs darām

ierakstam «tā gan...»
Anita A. 6. nov 2013. 07:56

Atmiņas? Asi smilšu graudiņi, ko lēnām apaudzējam ar savas  dvēseles un būtības perlamutru. Tikai ar to, kas ir mūsos. Visaugstāk tiek vērtētas melnās pērles...
Bet tikai pati gliemene vairs atceras to graudiņu asās šķautnes. Un katru reizi, atceroties, uzliek jaunu perlamutra kārtiņu.

ierakstam «tā gan...»
Dzēsts profils 6. nov 2013. 06:26
ierakstam «pievienojies arī tu»
Leonora t. 6. nov 2013. 06:08

.....neganto vēstuļu papīru varēju sadedzināt kamīnā-ne jau saturu.Bet,kā vienmēr,arī šai dzīves posmā sastapu izņēmuma cilvēkus,kas noģida vārdos neizsakāmo noslēpumu.Šiem izņēmumiem es sava sirds dārza dēstīju pateicības orhidejas.     

ierakstam «tā gan...»
Elitá K. 6. nov 2013. 00:29

Sens pienjeemums-ja uz sievieti vairs neskataas kungi vecaaki un vinjai ir tikai pavisam jaunie.....tas noziimee,ka sieviete noveco.

Autorizācija