Vasilijs P. 18. sep 2013. 11:43Vienigi Majas apstaklos...lai kriminalais neiestajas...
Dzēsts profils
18. sep 2013. 11:25Vai Tev tiešām šķiet,ka cilvēkam nav sakņu?Ja tā,tad kāpēc vienmēr atgriezies tur,no kurienes nācis...ja ne realitātē,tad domās,sapņos
Bet stāstiņš tiešām uzrunāja ,man reizēm šķiet,ka liela daļa cilvēku par viskautko,tai skaitā -laika maiņām, čīkst tikai aiz garlaicības- pačīkstēšanas un sevis žēlošanas kāres vadīti vien Bet vajag tik vien,kā pieņem šo dabas ciklu ritu un priecāties par to,ko tā piedāvā-atrast prieku tumšajiem rudens vakariem,kad ir tik nomierinoši silti sēdēt istabā ar interesantu grāmatu rokā un reizēm pamest skatu uz loga pusi, ieklausoties lietus un vēja čaboņā Rudens garie vakari ir pats laiks arī izsvērt savu dvēseles apcirkņu bagātību,tas ir arī savdabīgu atklājumu laiks tam,kas ir manī....taureņi un zaļa zāle,vai tomēr tikai smiltis,kas mēģina klāties arī pār dvēseli un to,kas mājo tajā
Dzēsts profils
18. sep 2013. 11:11Visas labākās pārvērtības ir sāpīgas..Personiskā attīstība nāk mokoši...ko tur liegt Būs labi!!!!....būs vēl labāk kā gaidīji...audz puisi...audz!
Nauris N. 18. sep 2013. 11:10Mana iecerētā balva sevi uzdāvināja citam ! Finita comedia ..
Dzēsts profils
18. sep 2013. 11:05Mazliet no tā , kas tev patīk...nāk Tev par labu( M. Loida)
Nauris N. 18. sep 2013. 11:02Zelta vārdi , Daiga ! Tikai žēl , ka to saprotam pēc tam , kad dabūjam pa feisu ..
Gunta L. 18. sep 2013. 10:58Dzēra vienmēr,dzer joprojām un arī turpinās dzert,jautājums cik kurš ilgi?
Dzēsts profils
18. sep 2013. 10:50Manā ķermenī slēpjas svētās upes...te ir gan saule, gan mēness, gan svētceļojuma vietas....neesmu pieredzējis svētlaimīgāku templi par savu ķermeni/ Tibetas dzejnieks Seraha/
Nauris N. 18. sep 2013. 10:49Neapšaubāmi dotu , ja vien tam dos iespēju pārkāpt pāri diskusiju slieksnim , lai izietu tautā !
Nauris N. 18. sep 2013. 10:47Ir dažādi veidi , kā atslēgties , dažreiz Tevi kāds - ,,atslēdz,, negaidot..
Dzēsts profils
18. sep 2013. 10:44Ja nopietnāk...kņadā visus neatvairāmi pievelk sieviete, kura sēž graciozi un mierīgi, tur rokas klēpī un runā klusinātā balsī, klausās ar ieinteresētu skatienu un smaida. Viņa rada sev apkārt burvību un liekas apburoša gan ausīm , gan acīm, gan prātam
