Dzēsts profils
16. dec 2012. 03:20Nu es par to nevaru spriest jo tad es biju maziņa un nezinu ka tur viss notika.Bet mamma teica ka mani vini ar tevu planojuši skaista lauka vidu.
stingers b. 16. dec 2012. 01:12Seksa jomā, ar sievietēm jokot bīstami (!) Par to, savā dzīvē, esmu pārliecinājies.
Viņu reakcija uz joku, pielīdzināma - ATOMBUMBAS SPRĀDZIENAM
Ja viņām būtu šaujamais, tad es trījs reizes būtu nošauts - es, nejokoju...
Dzēsts profils
16. dec 2012. 00:33Tāpēc ka mūsu darba augļus vienalga apēd kāds cits.Vari pūlēties savālabā,cik gribi.
inese i. 16. dec 2012. 00:29īpaši brīžos, kad jāizšķiras starp izdevību un pienākumu
inese i. 16. dec 2012. 00:28tāpēc, ka cilvēkam piemīt iztēle - tā atbrīvo un arī sasien
Elitá K. 15. dec 2012. 23:48ja cilveeks nevar buut Cilveeks ar lielo,,C,,-nevajadzeetu buut ar lielo burtu ,,C,,Cuukai!!!! Ja nav Goda,ja netur Vaardu,ja neciena pat pats sevi,ja nekaa nav dziivee sveets-nedomaaju,ka kaads TAADU par Cilveeku uzskatis!!!! un vinjam tas nemaz ari nav vajdziigs!!!! Nav gruuti buut par Cilveeku,ja tas jau Tev ielikts asiniis,audzinaashanaa,Dziive savu,,skolu,,devusi...... pie tam,ja jau speej uzdot shaadu jautaajumu-nebuus gruuti,ja veel neesi,-BUUT PAR CILVEEKU!!!!
savsem k. 15. dec 2012. 23:47Par divām kajam nepiekrītu - ir arī četrkājaini redzēti
Frēzija v. 15. dec 2012. 23:31Neteiktu gan, ja nu tikai pats sev meklē problēmas.
Aija B. 15. dec 2012. 23:22Nezin, kā izskaidrot šīs jūtas? Kādēļ cilvēkam ir vieglāk otru nolamāt, nozākāt, pateikt ko sliktu, nekā pateikt mīļus vārdus. Šajā pat stāstā- ..."Viņš kasti palika zem savas gultas un katru reizi, kad bija skumji un grūti, izņēma šo kasti un attaisīja, lai sasildītos." Kādēļ tikai tajā brīdī spēja meitiņu apkamt, apmīļot, lai pēc tam atkal ierautos savā čaulā un savas jūtas izteikt klusi tikai tukšas kastes priekšā?
Aija B. 15. dec 2012. 23:10Šo gaismu daudzreiz esmu izjutusi. It sevišķi mākslinieku aprindās. Kad kādam ir izstādes un mākslinieks stāsta par savien darbiem, tajā brīdī viņš nejūt apkārtējos, bet dzīvo savos tēlos, ainavās, ko saskatījis redzējis, dzejnieks lasīdams savus dzejoļus, rakstnieks stāstīdams kādu stāstu- šo cilvēku ķermenis izstaro tādu enerģiju, ka visā telpā gaisma kļūst daudz spožāka, visu sirdis līdz ar mākslinieku staro. Telpā jūtama brīnišķiga aura.
Aija B. 15. dec 2012. 22:38Tāpat kā , pie kaimiņa garšīgāka maize, labāka sieva , kā pašam sava. Visur , kur neesam, dzīvot labāk. Būt cilvēkam -- tas ir tik brīnišķīgi !!!! Nekad negribētu būt , piemēram, par govi. Tikt piesieta pie ķēdes un ļaut , lai manus pupus rausta un spaida 3x dienā kurš katrs, kas gribēs no manis kādu labumu un tikai vienreiz gadā būt mīlētai !!!! Nu nē!!!
Dzēsts profils
15. dec 2012. 22:32Cilvēkam nevajag otru cilvēku---viņš lūdz- esi cilvēks- liec man mieru.




