Aija B. 15. dec 2012. 22:32Labs dzejolis. Atceros par pikošanos ....
Celtniecībā objektā strādājot, pusdienlaikā smiedamās izskrēju laukā , savēlu sniega piku un metu kādam strādniekam, bet trāpīju...priekšniekam taisni pa vēderu ( Kur viņš tai brīdī tur gadījās- nemanīju). Nodomāju: "Ko nu teiks?" Bet skaļi pasmējos:
"Atvainojiet,negribēju, bet nepratu to piku savaldīt, pati izleca no plaukstas"....Algas dienā 30 Ls pie algas bija pielicis.!!!!!
savsem k. 15. dec 2012. 22:29Nu nezinu , vai par zirgu būt piemēram vieglak ?
Ludviga L. 15. dec 2012. 22:16Kā leduspuķes logos bet pakešlogi mums liedz to prieku slikls neparasts tur!
Guna a. 15. dec 2012. 21:51Tieši tā ! To dvēseļu silto starojumu var sajust pat internetā , arī amigosā tādi ir !
Ludviga L. 15. dec 2012. 21:39Kāda ignorance večiem šis nav pa zobam nesagremojams humors
Reāli attēlots
Gunars s. 15. dec 2012. 21:26Visi dara tā! Kamēr vari tikmēr dari,nav jīesaista vēl sirdi!
Guna a. 15. dec 2012. 21:22No sirds kas nācis , vienmēr - uz sirdi iet ! Vai gan var savādāk būt ...?
Kurzemniece E. 15. dec 2012. 21:21Skaistuli var atņemt kāds apsviedīgāks.Bet Jums jau baigās rezerves-tad jau nav jabaidās
Guna a. 15. dec 2012. 21:17Paldies visiem bloga viesiem ...
... sveiks !
māj ceļa sākumā
priecīgi uzraksts ,
ardievu -
ceļa beigās
skumji kāds teic ...

