Ir cilvēki, kam pamācīšanas sindroms ir kļuvis jau par ikdienas sastāvdaļu......

...nieki...sev patīku...un ar vien vairāk....tā...kā mana eksistence tracina citus.......

...., ja sāc nepatikt pati sev,tātad,iestājusies apātija - vienaldzība..........

...lai mācītu kādam dzīvot...nepietiek ar atspulgu spogulī.......

ja satraucas, tad neesi vienaldzīga...priecājies:) es arī lieku reizi nopriecājos, ja kādam neliek mieru mani diktatoriskie izgājieni un lielais egoisms:))

...vairāk gan doma...ko tie citi par mani tā satraucas...

jāuztraucas vairāk par to, ka sāc sev patikt par daudz...nekā personīga....es vispār par sevi tikai izsakos:))

katrā gadījumā ar viņām viegli, jo viņu domas jau  sen atkostas un paredzamas,tādēļ  visus gājienus jau nojautīs uz priekšu:)

vai maz tāds vēl atrodams, kurš nepatiktu sev...man jau aizdoma, ka visi par sevi šeit tā sapriecājušies, ka nooptimismojuši ar toi visus apkārtējos:)

Es vienmēr esmu bijis par pareizo pirmo soli

prieks, ka šī apjausma maz nākusi un šī atkarība jo tā cilvēka noformulēta....pirmais solis solis sperts pareizā virzienā:D

-kam ?

Bet viņi rūpējas par veselību

Eh nu Lāčuk?_kur Tu tādu klipu izrāvi,-visi veči -semeikās   

Vaitad var justies pamests tikai tad kad trūkst sievietes? Teicu ka man ir jūtams uzmanības deficīts no konkrētas personas puses, tākā es - apreģeļilsa un sen

-nu jau gan.......sākums bija-ka "jūties pamests",-bet nu jau."sievioešu trūkums organismā" .mužik-opreģeļis

Tad vairāk šī derētu   , ja runa ietu par sieviešu trūkumu organismā...

ja klausa uz vārda, tad , ja ne interesantāka, tad vieglāka toč:)

Nu nezinu gan vai ar duru ir vieglāka dzīve!

kurš gan atteiktos no vieglākas dzīves:))