Tev taisnība , Sandri . Ciemojoties, tās bija labi pamanāmas - illgas pēc Latvijas ..., lai arī tika stāstīts un rādīts , cik te labi un jauki , taču skumjas acīs teica pavisam ko citu ...,  
lai gan , protams , ir arī kosmopolītiski cilvēki , taču īstam latvietim vnm pietrūks Latvijas elpas ...

Nauri ...   

Skaisti teikts,bet parasti dzīve izdara korekcijas teiktajā un tas,kas likas patiess,dažreiz paliek tukšš un maznozīmīgs.

Te tev taisnība.

Nu,daleja taisniba jau ir.Bet,ar laiku nav joki.Liekas ka zini vissu par vinu-bet beigas viss juk un bruk.Un atklajas,ka tas nav bijis istais,bet labi notelots fals.

Parto es jau esu parliecinajusies,uz visiem 100 .Un neko nenozeloju.

Aldaris.

Olimpija.

...tās ir balsis, ne balstiņas...

...pilnīgi apreibis pats no Sevis...

...cik gan ilgi būs vajadzīgs tas, kura vairs praktiski nav...- atliek tikai atmest to pat kā domu...

...vīrieši- ar savu vienīgo pareizo individualitāti...- būt par harēma galveno....

...ar ko kurš var paspīdēt...sievietes te pārsvarā ar savām gaudu dziesmām....

...Tā ir tikai dzīve- cik trauksmaina tā bijusi un ir!
Nesaki, ka pelēkie nav atraduši savu Gaismu...- viņiem patīk tā- blāvā...sevī pašos.

" Nepareizi" vai " atšķirīgi" par katru cenu tiecas darīt ne jau radošs cilvēks, bet gan tads- kurš līdz kaulu smadzenēm baidās būt nepamanīts un  nenovērtēts.. Un tad tā ir personīgā spēle- nevis radošums un pārleucība.
Nespēt saskatīt apkārtesošajos cilvēkos ko krāsainu un interesantu, bet redzēt tikai fona pelēku masu- arī ar to nav ko īsti lepoties- tas rāda tikai to, ka personībai ir problēmas ar pašvērtējumu- ir vajadzīgs zemaks fons - uz kā varētu izcelties..
Patiesībā- mēs esam visi gana līdzīgi un katrs ar kaut ko mazliet atškiramies no apkārtējiem, ja to negrib vai nemāk saskatīt- kur nu vel - novērtēt- tad ir patiešām psiholoģiski grūti..

..pats esi tas, kas ar laika atkāpi novērtē- jo tālāk tas viss, jo niecīgāks Lielums, kas bijis...

...ar nosmelto krējumu aizsmērēt plaisas...- lai neredzamas.
...plaisas domās paliek...- diskusijai no katra dvēseles...

Nav nosodāms tas, kurš māk būt oriģināls. Pelēcība sastopāma tur, kur mūs nepieņem, atliek tik pieskaņoties taij.. Un, kad esi iekšā tajā, tad to tā vairs neuztveri, -savs vienmēr būs labāks. Atliek retorisks jautājums, vai vēlamies pielāgoties vai labāk tomēr nepazaudēt savu identitāti, cenšoties pieskaņoties? ...

Patiesi .