Gunars S. 29. jūl 2017. 16:36Vai gribulis tev ir pazudis, vai sakaltis ?
Iespējams šī skumjā melodija tevi aspirdzināš
Gunars S. 29. jūl 2017. 15:20Tu patiešām daudz ko zini un šo to pat nezini! Bet muziku tu uzliki krasivuju!
Margo G. 29. jūl 2017. 14:58
Uzliec muzonu, ielej sev un viņai vīnu, uzcienā ar torti... uzsmaidi un ...prostatai nav izredzes būt!
Gunars S. 29. jūl 2017. 14:46Un kas tad man vairs atliek?Vai tad viss pa jokam? Bet prostata būs, bez seksa pa nopietnam!
Vasilijs P. 29. jūl 2017. 13:46Neieteiktu pat mazos lauvēnus kaitināt...atraitnis
Margo G. 29. jūl 2017. 13:32Nemaz neceri uz nopietnību!!!
Nopietnībā nekas šāds nesanāks... pat sekss pa nopietno nesanāk!
Gunars S. 29. jūl 2017. 13:25Vasilij,prieks ka tu atplauki! Benita, būs vēl tev citas - savas puķes!
Benita L. 29. jūl 2017. 11:56Vasilij,labi,ka ikri acīs nekož!
Gunār,sirsnība laužas no acīm ārā!
Man šogad nesanāk savas puķes fotografēt,jālabojas,bet dažas jau noziedējušas.
Benita L. 29. jūl 2017. 11:51Jā,Vasilij - slēptie nolūki var likt ilgi gaidīt.Tos var iztulkot ari nepareizi.
Vasilijs P. 29. jūl 2017. 11:48Nav vairs melno ikru aromāts!Tikai ziedi!
Vasilijs P. 29. jūl 2017. 11:44Cilvēkā visam jābūt skaistam!Apstiprinu!Atraitnis... Pilnīgi acīs kož!
Vasilijs P. 29. jūl 2017. 11:27Ka jau minēju-tie ir slēpti nolūki-apstiprinu!
Benita L. 29. jūl 2017. 11:12Nu ja.es vairs tikai savu darbu varu diriģēt - ātrāk,lēnāk - pagaidīs.
Guna a. 29. jūl 2017. 11:05Sevi ! savu suneni ..., varbūt - vēl kādu ..., jāpapapapapapapadomā !
Benita L. 29. jūl 2017. 11:03Guna,Tu dalies ar - Ha!Cik daudzus Tu pati diriģē?
Guna a. 29. jūl 2017. 10:59Kopā ar Imantu Ziedoni skaļu saku :-)
- Ha ! un vēlvienreiz - ha ! visiem tiem - manas dzīves un laika ->diriģēt gribētājiem !
Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule. Neiekārtota pasaule. “Pagaidi,” saka. “Pagaidi, pagaidi!” Gaidu ilgi un smagi. Gaidu trolejbusa parādīšanos. Gaidu, kamēr kartupeļi izvārīsies. Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.” Pasaule dzīvo vienā gaidīšanā un vienā mudināšanā uz gaidīšanu. Māte gaida bērnu, skuķis gaida mīlestību, nopelniem bagātais gaida ordeni, moceklis gaida atpestīšanu. Pagaidi, pacieties! Un, kad tu cieties, tad apstājas laiks un kļūst – gaidīšana. Katrs laika mirklis kļūst laisks, inerts tūļa. Viņš gaida nākošo mirkli, bet – ačgārni, kāpjamies atpakaļ. Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam. Saka: pagaidi, rīts gudrāks par vakaru. Aiz tā slēpjas tūļa – nedari šodien, ko var padarīt rīt. Tā atvelk rītdienu par vienu dienu atpakaļ. Vai nākotne ir milzīgs vēzis, kas atpakaļkāpdamies rāpjas pie mums? Vai iesim uz nākotni, vai nākotne nāks atpakaļ pie mums? Pagaidi, nākotne pienāks klāt. Pagaidi, kad vārti skries ķert futbolbumbu un mērķis nāks šurp, lodi diedelēdams. Pagaidi! Pacieties! Pacieties. Necieties! Gaidi, un tavs laiks atnāks. Jā, tavs zārks atnāks. Tas jau nu atnāks. Un tevi aiznesīs atpakaļgaitā. “Labs nāk ar gaidīšanu,” saka tautas sakāmvārds. Ha!
/Imants Ziedonis /
/
Guna a. 29. jūl 2017. 10:41Droši , Kuku ! iesaiņojums šamais , ne mazāk kā pildījums - garšīgs ir !
Cienājies !
