Parasti visādas skumjas pārdomas rodas tad, ja gaida ar gaidīšanu - nu kaut ko nebijušu, bet- nesanāk... Mazliet ar tādu vilšanās pieskaņu..

...labi ka nav pie manis mājas... aizietu ar pauniņu...uz nākošo objektu...un es paliktu   raudādama...

...rīt būs jauna diena ...un atkal varēs sauļot ļipas

...pilsoņu karš...ģimenes strīdos policija neiejaucas, kamēr nav nozieguma sastāva...-kāda piekautā

kad esmu laimīgs, es saskatu citu cilvēku laimi. Kad esmu līdzjūtīgs, saskatu citu cilvēku līdzjūtību. Kad esmu enerģijas un cerību pilns, es itin visur saskatu iespējas:)))Kad esmu noskaities, saskatu citu liekulību, bet kad jūtos nomākts, saskatu otra skumjo skatienu. Tavā gadījumā...tev pasaule liekās garlaicīga un nepievilcīga. Atrodam to, ko meklējam:)

Precīzi An Da, kur darbs, tur man mājas ...   

+ ka neesi precējies....
Kur darbs, tur mājas- kosmopolits

ej nu ej...  

Lai ir,kas ir...arī tā tam reizēm jābūt..;)

Jelgava mana pilsēta ... tagad    

...tā runāja ciema vecajie....savas pīpes kūpinādamai...-un smīnēdami uz tiem Jaunuļiem...-kādi paši reiz bija...

dažreiz te tik tiešām nav jautri, bet tāpat kā visur citur...

...man patīk tavs patriotisms!
Amigos,- kā kāda valsts! Jautri? .... dažreiz nav jautri.....

kāpē tieši Jelgavas nevis Rīgas apkaimē???

Lielus cilvēkus ar lielām idejām var pazudināt mazi cilvēki ar maziem prātiem. Tik un tā domā lielas domas!

Tas, ko Tu būvē daudzus gadus, var tikt iznīcināts vienā naktī. Tik un tā būvē!

Cilvēkiem patiesībā vajag palīdzību, bet viņi tev var uzbrukt, kad tu to sniedz. Tik un tā palīdzi!

Dod šai pasaulei labāko, kas Tev ir, un tu saņemsi sitienus sejā. Tik un tā dod pasaulei labāko, kas Tev ir!

Nezinu, neesmu tā aizdomājies, -cilvēki mēs vien esam. Ļautiņi, kuri brīvo laiku no darba, jeb apvienojot lietderīgo ar patīkamo starplaikos te Amigosā paviesojamies, -to es par sevi, bet par citiem nezinu, kā vadīte te atrodās. Kopsumā -mums tak visiem jautri, vai ne An Diņ?    

Lāci...kā tu mani tracini    Viss, ko saki, ir taisnība

Tikai grāmata ir delikāta. Izņēmi no plaukta. Pašķirstīji. Noliki. Tajā nav bezkaunības. Tā neiebrāžas tevī iekšā... Stāv uz plauktiņa, klusē, gaida, kad to paņems siltajās rokās. Tad tā atklāsies. Ja vien ar cilvēkiem tā būtu. Daudz mēs esam. Visus nepašķirstīsi. Pat vienu ne. Pat savējo. Pat sevi.

Žvaņeckis M.

...priekš kam skelets vispār vajadzīgs...vai tas ir TAS, uz ko balstās pats?