Diemzel,no vienas stulbibas,otra.

Kāds par jukušu,
arī par traku mani uzskatīs.
Kāds savējais pustukšu
tabaku tīs.

Kāds pasmaidīs.
Kāds dusmosies un
pie velniem dzīs.
Kāds mani
vairs nekad nepazīs.

Bet, ziniet, Jūs,
es neklausīšos!
Manas ausis nesapūs,
segā ietīšos.
Nebūšu skārienjūtīgs,
nekustēšos.
Aizverieties!
Es slēpjos.

Visādas dullas
skaņas veļās, ak nē!
(Trieciens pret sienu)
Šīs skaņas man ir jānonāvē!

Iztīts kamols.
Padzīt velnu kāre.
Man jābūt pašam,
līdz pienāk nāve.
Klusums. Trauksme.
Uguns bakā iedegusies.
Paldies, mīļie,
ka skaņa aizsnaudusies!

Nākamai brīdī
blīkšķis. BAMS!
Bet mirklis niecīgs,
labojams.
Cīnos varītēm,
atspēriena solis plats,
lai visu mūžu
es būtu es pats

Te liekas viss, tik pazīstams un sens.
No rīta zvaigznes, līdz pat tavām domām.
Ik katrs vārds, ik katrs pavērsiens...
Kā teātris, bez maskām un bez lomām.

Aiz muguras kāds izdzīvotais stāsts,
Kaut katram savs, bet neticami kopīgs.
Vien pastāstīts, bet īsti neizprasts,
Liek šaubīties par to, kas tālāk notiks.

Viens otram šodien, nejūtoties lieks,
Mēs šķetināsim dzīves pavedienu,
Līdz visas šaubas izkusīs, kā sniegs
Zem tavu silto plaukstu pieskāriena.

..jà,es tik tà,iestarpinàju,àrpus témas..

Max , līgums ir - jūtu noliegums ...

...mums katram ir savs ,
dziļi kas mūsos ,
vai nav vienalga -
kā citi to sauc ...

Man ik pa brīdim,
pie savas zvaigznes
jāatgriežas,
ar savu zvaigzni
jāaprunājas
dvēseļu valodā.
To nesapratīs citi,
var klausīties,
bet nesapratīs to,
vien mana zvaigzne
mani iedvesmo...
Ar zemes dzīvi pelēko,
nav spēka sadzīvot-
trūkst elpas,
maza telpa,
soļi sīki,
rokas stāv dīkā...
Spārnu vēziens vajadzīgs,
kas augšup ceļ,
ik pa brīdim,
kas savs ir vajadzīgs,
tik savs, tik īsts,
ko citi nepazīst,
ko citi neapjauš,
kas citiem svešs!

kur sàkas materiàla ieinteresétiiba,tur stàjas spékà-liigums.

nav ko daudz ieteikt,ja kàds(a)patiik-ciinies!
vélàk neatlaid to "roku",dél mulkiibas..!

Es šonakt skumstu,
lūkodamies logā,
Pēc tevis ilgodamies
klejo skats.
Un pārcilāju vakardienu domās,
Šķiet vakar esmu
bijis pārāk skarbs.

Atkal svešus textus klavierē , Robchik ... Ne Tavs tas rokraxts ...

   mātes gādība...

Man tik ļoti gribētos pašlaik būt blakus tev! ...

Un ..., ko Tu iesaki , Max ?  

Robchik ..., es ir mēms ...