Katram savs Kodekss...

Dziivnieki nemàk runàt,tàpéc neizshkiras dél niekiem.

Tevī valda tāds miers un sapratne,
Par kādu sapņo ikviens.
Spēj mierīgi uztvert mani,
Un izprast manas domas.
Saproti mani no pusvārda,
Itakā mēs dzīvotu vienu dzīvi,
Un būtu viens vesels.

Vēl jau būtu nozīmīgs tas moments- vai to ruksību sastrādāt sanāca- nu vienkārsi tā sanāca, vai - pašai(?) patika rukšoties un to lietu tā pamatīgi organizēji- ar izdomu, motivāciju, ievadu, iztirzājumu un nobeigumu.    Var jau iebrist otra privātā telpā un pamīdīties- aiz nezināšanas, ka ir jau kādas robežas pārkāptas, bet var- ar lielu prieku ielēkšot , ar kāju durvis atsperot, un tur tā riktīgi izdancoties, un tāpat - ar lielu blīkški aizlēkšot..

      Dzīvnieki skaistums - pati pilnība....

Kāds cmuks kotē , Aleksandr ...

Cik saprast - Tu sadarīji cūcības? Tad reāla, saprotama citu reakcija, ka kādam tas nepatīk.
Cilvēks drīkst būt laimīgs, kā vēlas, tik laikam bez sliktā pret citiem, ja jau raksti, tad kaut kas tomēr neapmierina.

Paņem atvaļinājumu.

        ...tā kkā ..., Max ...

Vai tā kkā ..., Max ?  

tiiras jûtas, bez aprékina,tas ir loti skaisti!
Dél tàm,vajag pieciest "punus"!
Un nelaist to roku valà!!
tas nav biezi..

Bet pirms tam ...

ja... nesapratu tavā rakstītā...kā vienīgi, ka kāds kādu aizvainoja un viss

Cūcības var būt visādas- šoreiz- otra privātās telpas aiztikšana

... tad dzīvība turpināsies - veselīga......

kur ir cūcība?

Aleksandr ,

barjerai , uzceļ ko prāts ,
jūtas vienmēr - pāri kāps !

Ingrīd ..., nu tas tik tā , tas tik tādā - klusumā ...