Valdis V. 4. apr 2012. 16:55Mairit, tak ne jau te, jopiķ. Un vai tad cilvēkam vairs patmīlības nav ne grama, ka te par muļķi sevi jāizliek visai pasaulei.
Ruta R. 4. apr 2012. 16:54Jā! Līdz šim tas ir izdevies. Savādāk nemaz nevar būt!
Lauris E. 4. apr 2012. 16:53An Da, neviens ķirurgs sirds kambari never vaļā bez ļoti rūpīgas telpas, instrumentu, roku utt...sterilizācijas', bet Tu gribi publiski te kādam atvērt sirdi, tādejādi radot apstākļus tīras jaukas dvēseles bojā ejai.
Ruta R. 4. apr 2012. 16:44Tikai līdz Stokholmai? Nepavisam nav interesanti.
Nellija B. 4. apr 2012. 16:44Šis stāsts ir caur un cauri izdomāts, par ko liecina dažas nesakritības ar durvju skaitu, jo sākumā bija tikai vienas, bet beigās jau parādās 4 vai 5, turklāt aizvērtas Nākamais - darbība nenotiek ne 17., ne 18. gadsimtā bet 1962. gadā, darbojošās personas ir lauku sievas, kuras ne vienu vien veci ir spējīgas nolikt pie vietas, kur nu vēl 10 gadīgu šmurguli. Augstākais, ko kāda no viņām šajā situācijā būtu varējusi izdarīt, pateikt: Tiš, puika, tev vēl par agru uz tādām lietām skatīties! Un aiziet aizvērt durvis.
Skaidrs, ka Laurītim ir psiholoģiska trauma no kāda bērnībā redzēta "šausmīgi uzbrūkoša šekuma", un tad nu viņš, atmiņās kavēdamies, to visu pareizina ar 20
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:44...Lauri... vai tici Mīlestībai
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:42Ja tu nebūtu kāda mīlestības vērts, tevis nebūtu vispār
Vasilijs P. 4. apr 2012. 16:40Pateicos agenturai par sapratni-ja pietuvinati-viss daudz sarezgitak!
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:36Es domāju,ka sākumā jābūt saskaņai ar savu apziņu:kas tevi interesē,sarunāties ar paziņām,draugiem,ģimenes locekļiem.Pēc tam labi pārdomāt problēmu,kura tev nākas risināt un ja tuvumā nav draugu,paziņu vai ģimenes locekļu,tad mēģinām netā aspriesries.Neuzskatu,ka tas ir slikti vai netikums.Protams tas atkarīgs no cilvēka,kā kurš risina samilzušās problēmas,bet labs padoms vai tas,kuram dzīvē ir liela pieredze,kāpēc lai nepalīdz vai neiesaka labu risinājumu citam.Tam jau domāta blogošana.Nedomāju tiekuri blogo ir psihiski nelīdzsvaroti vai problēmas ar psihi.Neviens psihoterapeits neieteiks neko labāku,ka draugas vai gudrs saprotošš cilvēks.
Mairita G. 4. apr 2012. 16:34Tā jau ir tas pareizākais.Mums parasti gatavoja tas,kas pirmais atnāca no darba,un ja brīvdiena,tad aizbraucām reizēm kur paēst.
Lauris E. 4. apr 2012. 16:34Kas to nu pateiks ar ko un ka ir bijis, kā ir un kā būs, ja pats dieviņš debesīs netiek skaidrībā, par grēcīgo cilvēciņu uzvedību virs zemes?
Gunars s. 4. apr 2012. 16:33Puisis pamīlē vienu ,steidz pie nākamās,galvenais ,vīņš izturēja līdz pavasarim rīkojās kā bija iecerējis, pārziemoja!
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:33...projām neaiznesīs...pirkta vai nepirkta...
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:29Patiesībā... neesi nevienu gadījumu izstāstījis, kur Tev IET...visi stāstiņi tikai KRAHS...
Pats biji gatavs tikties ar šo sievieti? Laboratorijas eksperiments...pats tukšs vējš tai spēlē.......
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:29...nē...mēs vienojamies....kurš gatavos, kurš mazgās traukus.......un kad nedarīsim neko ...pa jokam neko
Mairita G. 4. apr 2012. 16:27Valdi, dod tak to iespēju kādai.Vai Tu tik apriet vairs vari.
Valdis V. 4. apr 2012. 16:26un incanti - kāpēc te visas tā ilgojas pēc tā, ko pašas labprātīgi ir padirsušas? lecās, lecās, kamēr dalecās. un tagad te košļā "semočkas" un dod viena otrai raitus padomus, kā rīkoties situācijā, kas nekad vairs neatkārtosies

