Mairita G. 4. apr 2012. 16:10Tad nebūs dikti jau nu mīlējusi.Ja būtu,tad būtu arī palaidusi purkšķi,un pārvērtusi visu humorā.Man vīrs krāca.Citi nevarēja visu nakti gulēt,bet man nekas.Pat ieaijāja.
Dzēsts profils
4. apr 2012. 16:08....kādus vien mācēju un pratu no sirds un dvēsels ....
Lūdzu...vari kādu dzejolīti publiskot?...jeb tas bija dzīli personiski šai burvigajai svešiniecei...
Mairita G. 4. apr 2012. 16:02Kū kolīt, tas liecina,ka tikko no guļamistabas.
Lauris E. 4. apr 2012. 16:00Intersanti gan, kur tie lielie meli ir bijuši, atrodami !?. Bez patiesas intereses uz ko ?
Ieraugot pliku, nepierastu, neiemīlētu sievieti, vienmēr rodās ,, mežonīguma,, iespaids.
Nemeklēju nekādus piekritējus, kādām versijām, bet tīri labi skatīties, kā ,, kamieļi ,, spļaudās.
Valdis V. 4. apr 2012. 15:58te,meitēn, dvēseļu dakteru nav. labāk vispār tādas lietas publiski nerunāt. noēdīs taču.
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:58Paskat kādi lāči ... ko tik neatklāj.., ķepu sūkājot....
Kāpostlauks itkā uz zaķiem vairāk attiecas... bet nu lai...tie izkonkurēti...
zane i. 4. apr 2012. 15:57Diemzel dzive tas ta notiek .Bet nezaude savu lepnumu.Vins nebija tevis verts.Gan atradisies tavs istais un vienigais ,kas tevi sapratis un pienems tadu kada esi.Viss tev vel prieksa.Tici tam un tas ta notiks!
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:52tas smēķis zobos ar liecina, ka lietai piegājis pa nopietno
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:51Pat, ja ir kādas šaubas- mani māc ziņkāre, un zināms spīts- es mēģināšu..
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:51Mairita labu paomu deva... vajag sevi ar kaut ko aizraut, lai domām par viņu nebūtu vietas. Izdomā jaunu hobiju sev vai sāc realizēt kādu senu sapni...
Mairita G. 4. apr 2012. 15:51Laura,Tev gan paveicies.Raujas pa divām frontēm.Starp virtuvi un guļamistabu,ka pat nav laika aplikt priekšautiņu.
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:50...un ja daudzi akmeņi atrod vienu ceļu un vienu grimšanas punktu?
zane i. 4. apr 2012. 15:50Ar laiku viss nokartosies.Lai veicas ,neskumsti,nedoma par vinu.Atrodi kadu nodarbi ,kas tev patiktu.
Dzēsts profils
4. apr 2012. 15:48Tāpat vien...cik skaisti virmo krāsas, šļakatas... kā akmentiņš dejodams, vairākus atspērienus pret ūdeni izdarīdams, zaudē inerci un nogrimst... jauki spēlēties liedagā...
Olga P. 4. apr 2012. 15:47Lai aizmirstu jāiekrīt amnezijā, vai marasmā. Bet sāpes pāriet tikai ar laiku, pārdzīvojot. Labi, ja ir ar ko dalīt savu bēdu.

