Pārmērigi daudz  drupinātāji,melotāji  

Runce brīvdienās...pateici uz urrā, man patika.   Lai Tev saulainas svētdienas taciņas!

Jā, Sonja, kā vienmēr riktīgi pareizi pateici..., bet, šoreiz drastiski feini nosmēja runce brīvdienās!

dienasgrāmatu rakstot,varbūt i rakstīt iemācīsies

..vārdos tā viegli pateikt..ka viss ir bezgala vienkārši! .....realitātē tā nemaz nav! Mēs esam tik dažādi, katram savs skatījums uz dzīvi...kas vienam vienkārši, tas otram sarežģīti....esam taču atnākuši uz šīs Zemītes , lai kaut ko apgūtu, tāpēc katram sava sarežģītības pakāpe...tāpat kā skolā- vienam matemātika nesagādā grūtbas, otram ...ak vai, kā jāmācās...!

..atņem to, kam "notecējis termiņš"..tikai mēs reizēm tā turamies pie tā...nedodod sev jaunas iespējas....!

Nu , manuprāt- " Laimu kalendārs" varētu dot kādu info- kā tos laimus labāk-- audzēt, laistīt,  vākt un ko  talāk ar tiem darīt... Laims jau dikti  garšīgs auglis..
Laimu - daudzu Laimu  kalendārs- nu pastāstīs par dāmām, kurām Laima vārdā..
Par to lielo un jauko padarīšanu - paša laimi- gan katram būs japarūpējas individuali- sākot ar sevi .

..Sveicieni Mārītēm..!

Manuprāt, nē, nav jādod nekas... Jo cilvēks darīja to, ko pats izvēlējās kā pieņemamu. Un tad, kad izrādījās, ka līdz ar to- ir jāuzņemās atbildība arī par sekām- un tās sekas ir - izmaiņas dzīvē.. tad sakas vērtēšana- tās bija kļūdas, tā bija muļķība.. Tajā brīdī, kad darīja- tad gan viss bija okey, viss bija kārtībā.  
Un ar šādu piegājienu- otro iespeju... tiek parādīts , ka tā varēs atkal darīt- jo - galvenais ir-- laicīgi un ar pareiziem vārdiem skaidrot notikušo, un vel labāk- lai neviens neuzzin. Bet- tā slikta darba būtība jau no ta nemainīsies un cilvēka uztverē- kas ir pieņemami un kas nē- arī nekas nemainīsies.

Ne vienmēr tas dzīves dotais noteikti būs - labāks par iepriekšējo...Drīzāk- savādāks .. Labāks  tad- ja cilvēks būs kartīgi " izpildījis mājasdarbu"- iepazinis sevi un savas vajadzības...
Ja cilvēks no kaut kā apzināti atsakās- tad tā ir viņa izvēle... vienalga- kā kādam no malas tas arī izskatās. Atsakās vairāku iemeslu dēļ- slinkuma( nevēlas neko darīt, lai piedalītos kādos procesos), baiļu- ir bijusi nejauka pieredze, kas nav izanalizēta..nevēlas zaudēt to , kas ir, jo nezin- kas ir tas, ko piedavā perspektīvā.

Arī asai mēlei var būt draugu daudz. Jo arī taisnību un nepatīkamas lietas var pateikt tā, lai otrs negribētu mesties ar kulakiem virsū, bet sanāktu jēdzīga saruna.
Patiesību sakot - nesanāk viss sariebt, jo patiesiba- ir patiesība.. Riebšana ir pavisam kas cits..
Draudzēties ar saldu mēli  vai gliemi ar lauru vainagu galvā- nu tas katram pašam jālemj.

.. Un meitēnam dikti gribas domāt- ka viņa ir tā, kura palidzēs vīrietim atrast sevi, un saprast- cik skaista ir pasaule, un cik skaistas ir viņu attiecības.,.  
Pirmkārt- ja virietis vēl kaut ko prasa- un šādā kontekstā- vai drīkst... tad no viņa ne vella nav, ne pirmajā reizē bija, ne tagad..- jo viņš grib, lai visu lemj sieviete... Vajag tādu fruktu.?.šaubos.  
Otrkārt- bija pirmā reize, tad- kaut kas notika- nesaskanēja, abi aizgāja katrs uz savu pusi... jūtas izbeidzās- vismaz vīrietim... lūk šitas viss nekur nepazudīs- agri vai vēlu kaut kas atgādinās par  iepriekšējo scenāriju- un tad jau būs dikti žēl sevis- kā es varēju noticēt tam mērglim, un tas mērglis paraustīs plecus un izmetīs- bet mēs tacu tik sen pazīstami, kas tu nezinaji, ka ar mani ir tā...
Vārdu sakot- tās ir spēlītes- vai tajās piedalīties- to lemt katrai pašai.

Gaismēnu spēles , tā varētu būt dzīves definīcija .Izgaismo kādu mirkli , tad atkal citu , un mēs koncetrējamies uz izgaismoto , bet viss ir pārejošs , nevajag iespringt uz dzīves tumšākajiem mirkļiem , atceries, ka ir gaišie !

Ja abi ir brīvi no citām saistībām, citām attiecībām, abiem ir pieņemams šāds attiecību modelis- tad nekā nosodāma tur neredzu. Ja tās brīvās attiecības ir tikai viena piedāvātais variants, otram- nepatīk, vai arī-  kādam  no viņiem ir ģimene vai citas pastāvīgas attiecibas- tad- tā nav apsveicama izvēle, bet tikai pašu slinkums un nepatiesums.

Klipiņš nepatika , bet kaimiņš Tev jauks ! Lai veicas jaunajā mājvietā !

Skumji , kad bērns kļūst par apgrūtinājumu , šie divi vēl nebija tam gatavi .

Piekrītu , tamdēļ paklusēšu .

Kļūdas labojums- par darbu

Izskatās, ka cilvēki pat īsti nemeklēja izeju, lai pabūtu divvientulībā... Japiekrīt Jautrītei, ka abi kopā var pabūt, arī, ja bērns guļ, ka arī pienakumus uztverot ne ka slogu, bet pārejošu parādību, bez kuras vienk. šajā dzīves posmā nevar!Zinu, ka man pašai obligāti vajadzēja ar vīru kaut kur izrauties, vismaz uz vienu vakaru, pāris stundām nedēļā. Un aukli uz vakaru mierīgi var dabūt no draugu pulka, nav obligati jabūt vecmāmiņām. Es ar šonedēļ "piestrādāju" par aukli zīdainītim, manas draudzenītes mazdēliņam(draudzene arzemēs).