reku bij darisana  tadel valdiba atnem man pedejo  dos ko labaku   nu jaa muzigo dzivi aizsaule

dzive ir nepieklajigi vienkarsa  tadel tika izdomati noteikumi un miljardi

...mainīsies dienasgrāmatā koki, mizas notrauktās...

Jā...mācos no labākajiem
Un turu īkšķi, lai nenoķer bankomātu apzadzējus...lai viņiem veicas

... nepārnākšu...
Jāplaucē jauni koki...iesūkusies kā ērcīte....

Jauki, man gan tā nešķiet uzbāzība, bet tāds ļoti džentlemnisks žests...tā tam vajadzētu būt, un ja arī viņš būtu tavs jaunais kaimiņš un tu piedāvātu savu palīdzību tas būtu tikai normāli...tas ir pie mums tikai tā, ka gadierm dzīvo kaimiņos un viens otram pat nepadod labdien... Tuvojas siltais laiks....un es zinu, ka man kaimīņš atkal kails pastaigāsies pa dārzu ar kafijas krūzi rokās...nezinu gan vai tas ir sasodīti jauki...

   Te tev lielisks konsultānts :Godmanis +Kargins!     

...priecājos, ka tur nebiju...
Neko tur nevaru līdzēt...

Tūlīt viņš mani noskūpstīs un lūgs piedošnua.Noteikti.Esam taču braukuši veselu gabalu.Te tam ir īsta vieta.Neviens mūs neredz,jūra.Romantiski.Es atkal kaut kurv esmu aizbēgusi.Un nāksies bēgt vēlreiz.Tad vēlreiz.Vai arī aizbēgs viņš.Man tomēr būtu paticis,ja viņš mani noskūpstītu.Bet tam vajadzīga drosme un jābūt par sevi pilnīgi pārliecinātam,ka tas tev vajadzīgs.Tu skaties uz manām kājām galvu nodūris.Jā,svārki ir īsi un kājas slaidas.Varbūt pat ideālās.Tikai tu nesaki.Es zinu pati.Bet katrā ziņā pateiksi.Piedod ,man lūdzu.Un vēl daudz ko.Bet tomēr it patīkami,ja kāds atrodas blakus un pasargā no vēja,aukstuma un bailēm.

Pievienojos...arī Māras un Maritas

....   vispirms kādu gudri apzagt, tad nodibināt savu banku un izplānot to pašam apzagt... vēl pilnāku

Cilvēki dažreiz ir nesaprotami dīvaini.Pareizāk sakot vāji.Līdzko dzīve tikai nedaudz sagriežas virpulī,tiem apreibst galva.Un viņi krīt.No piektā stāva uz asfaltu,no krasta ūdenī.Un tik reti mēģina noturēties.Bet vajadzētu.Visspēcīgākās vētras reiz tomēr norimst.Dzīve vienreiz dota un tajā ir vieta gan mīlestībai,gan uztcībai,gan ģimenei,bez atteikšanās no tā visa.

Dzīves ritms ir tik saspringts,ka cilvēki nespēj sevī sajust patīkamu,jau sen aizmirstu, prāta un dvēseles siltumu.

varbūt atsakāmies tāpēc,ka bail atkal zaudēt...

Ņirga parāva..kā būtu, ja vecis teiktu - a drīkst es vēlreiz to pašu boršča grāpi izēdīšu - .......................p..p..paklusēšu..........ja grib gaudot zem mana loga, lai gaudo, tikai man tagad miegs ciešāks un dzīve saulaināka..

kādi vēl "mēs"?  
par sevi runā, puiškān, citādi domāšu, ka esi no tiem jampampiņiem, kuri nav spējīgi atbildēt par savu teikto un rīcību.

rakstīt jau tu vari, bet par to, ka vienā jaukā dienā tavi garadarbi nepakļūs zem amigos debilo ekspertu cenzūras ruļļa, nekad nevar būt drošs..

man nez kāpēc paņem vairāk..un to labāko.

varbūt, ne vienmēr labāku un mēs to nevienmēr labāko vai vispār gribam.

....ne jau visi puishi ar tiiraam domaam uzbaazjas jaunaam kaininjieneem kas smukas....padomaa pati...