lai nolādēta tā saprašana

saprast - ir tā, ka baro no rokas, kož, a tu nejūti vairs

Bet ja organisms neņem pretī svešu mantu ..., ko tad  

Cieminos atpusos.

Cenai jau Anda ir mazāka nozīme tomēr jau savi un mīļi un gribas jau arī lai labās rokās tiek

man te kautkur bildēs bija tās bikses, kur mēs ar spuļģīti vēl ģitāras gklāstījām, tūlīt sameklēšu

a man mutere pa vienu nakti uzšuva džinsus ar baltu strīpu vīlē. vienā naktī. iegāju skapī, man džinsu drēbes bikses, bet vairs nav džinsi   esiet pazīstami - mana mamma

Par labu dzīvošanu ..., varbūt ...

Ko tielējies!!!   rādi mantu!
Jāpārdod par augstāko cenu!

Khmmm...mjā ,Misters Propers te nestāv ne tuvumā ..biku pagaidi,kā aizvēršu no izbrīna atplesto muti,tad varēs sākt apdomāt arī piedāvājumu  

Nezinu,kā ar tām asinīm,bet gaidīt kādu mājās no kara ir grūti.Man brālis Afganistānā bija.Atbrauc mājās atvaļinājumā un saka,ka 2 oktobris viņam otra dzimšanas diena.Otreiz gaidīt vairs negribu.

Bet ja notirgot neizdosies Anda būs vien jāsāk nodarboties ar laptiepīgu iesmērēšanu

Klausīs klausīs Mairit Protams kad ne jau nu gluži tā kā Tu viņus... Tā kad ņem droši un optom

Rītā parunāsim par šito. Rītā. 23.

tagad jau varu, a tad bija brezenta josla ap elkoni un ej...bet tā nebija. braucām ar mašīnu. 74 protams bija, katram, kara biļetē ierakstīts, gāzmaskas numurs arī bet vāģim aiz sēdekļa. 32 patronas ragā, otrs rags somā, un vēl 42 kilogrami plecā. Pie normāla šuhera apmēram 2-3 minūtes, ne vairāk.
Kad noplaka tie dūmi, man Kuzja prasa (pašam rokas trīc) - dļinnij, ti ssīš? un es tā skatos - man tāda maza strīpiņa, kā meitēna mīziens, tek tieši zābakā. Izrādījās vēlāk tie nebija mīzali

Oi Maijiņ Veci,abputējuši,izbalejuši,čīkstoši,pīkstoši,krakštoši, buļkājoši,puņkājoši,krunkājoši,nerrojoši,rēcoši ,ķērcoši,lecoši,krītoši,lidojoši,spurdzoši  .... nu visvisādi biku tikai jāpaspodrina un aizzzziet

Es tev varētu pastāstīt daudz par to kas notika Bosnijā, Irākā , Afganistānā, bet es to nevaru..........katrs mēs esam tur kur esam........katrs daram to ko daram.....un domā, ka tā ģimenēm viegli, kuras tā arī nesagaida savus mīļos mājās, cits vel tagat naktīs pamostoties kliedz no pārdzīvotā.......mēs katrs daram savu darbu un vai tām ģimenēm Norvēģijā tagat viegli....tu izliki savu sāpi....un dzudziem tāda ir

pareizi, jāiet snaust..šodien neesmu izvēlīīga..man viena alga, kur nolūzt..ka tikai guļamvieta..

.. paldies, visiem par jaukiem padomiem, bet laikaam apbruniosos ar pacietiibu, un katru riitu verpsu plaanus, kaa to sasodiitu keemu pieklusinaat...

Nea , Ako , nepierunāsi ..., savējie zināmi un tuvi   ..., ar svešiem - sazin kā var gadīties