Mairita G. 12. feb 2012. 21:06Viens klusē,otrs uz krogu,trešais ledusskapja saturu revidē.Nu kam lai jautā?
Dzēsts profils
12. feb 2012. 21:06... tie , ar spārniem ,
tie dzīvo - ļoti ātri ,
tie aiziet -
ar puteni dejot ,
novēlot dzīvajiem
mīlēt un sāpēt ,
novēlot - dzīvot ...
/Viva/
Dzēsts profils
12. feb 2012. 21:02Ezerin vai tu tiesam tam visam esi izgajis cauri (perversijam0
Vasilijs P. 12. feb 2012. 21:00Un zobu starpa iesprudusi svaiga zemes kudra,ko musu tevi ar lapstam...
Mairita G. 12. feb 2012. 20:58Dzīve ir tāds mirklis īss.Ne vienmēr klusēšana palīdz,ja gribas redzēt un sākt visu no sākuma.
Vasilijs P. 12. feb 2012. 20:58Labak sampinjonu salatini ar medicinas spirtu-paldies par distanci.
Dzēsts profils
12. feb 2012. 20:57Kapēc jautāt...lai jau dzīvojas katrs sava iedomu pasaulē Es labāk uz krodziņu... svilpodams
Dzēsts profils
12. feb 2012. 20:53Vasilij , neuzdrošinos apšaubīt Tavas analītiskās spējas...
Dzēsts profils
12. feb 2012. 20:49
To mirkļu dēļ
Tik vērts ir dzīvot,
Kad laimīgs esi ...
Pa īstam laimīgs esi ...
Kad mirklis apstājies
Tik tuvu...,
Ka jūti to kā laika elpu.
Un satraukts bijībā
Tu elpo mirklim līdz,
Un esi dzīves pilns un prieka.
Tu esi laimes mirklis pats ...
Tik tādu mirkļu vērts ir dzīvot.
Un tas ir jāpiedzīvo
Kaut vienu reiz.
Un tad ...
Par spīti visam,
Kas apkārt tev
Tu tieksies dzīvi
Piepildīt un svinēt
Ar mirkļiem šiem.
Dzēsts profils
12. feb 2012. 20:49Cik bieži sakām vārdus , kā akmeņus veļam ..., kad vnk paklusēt vajadzētu , lai saprastu kopābūšanas nepieciešamību ...
Vasilijs P. 12. feb 2012. 20:46Pateicoties Holiwudas zinamai taktikai un strategijai-tagad drosibu Holiwudai.
Lana V. 12. feb 2012. 20:42Sapņot nevienam nav liegts ...
Dzēsts profils
12. feb 2012. 20:41Jaukumiņ , Mairita domā pareizajā virzienā ... ,
bet arī Tev ir sava taisnība - mājas ir svarīgas , tur neko nedrīkst sasteigt ...
spodra r. 12. feb 2012. 20:40....iekurināt vēsā rītā krāsni, tā paagrāk, lai malkas sprakšķi sasilda pasauli tur , arā, lai sasilda telpu, kur ar tiko manamu smaidu uz lūpām , saldi snauduļo mīļotā sieviete...uzvārīt kafiju, lai tās smarža saplūst un savijas ar krāsns siltumu...ar tikko jaušamu pieskārienu noglāstīt viņas matus, tā viegli un trausli, kā vēja pūsma smaržīgā vasras naktī...ar lūpām pieskarties viņas pierei, bet tikai pieskarties, lai viņai liktos, ka krāsains taurenis pārlidoja , ar spārnu pieskaroties...
...un viņa noteikti pasmaidīs, jo zinās- kāds viņu noteikti mīl...vismaz šorīt....


