ļoti brīnišķigs dzejolis ,kas uzbur vasaru un ......................

Valsts svētku svinīgais sarīkojums. Policijas priekšnieks uzlūdz uz deju Āboltiņu.
Āboltiņa:- Ļoti patīkami, bet jūs esiet pirmais vīrietis, kas mani lūdz uz deju valsts himnas atskaņošanas laikā.

nu vienkārši,tāpēc ka vioas vairs NAU MEITENES...

...un visās Carmenas iestudējumos valda šī spītība un expresija...:)) Šis sievietes nepakļāvīgais un tai pašā laikā l nerātnais engels ir sajūsmu vērta...

Katris pats savas laimes kalejs.Pieaugot,vaig saprast,pasaka ir pasaka,bet dzive reala.Ja vienreiz apbdedzinies,tad nakoso reizi jabut uzmanigakai..........................

Katrai sava laime lemta. Kas vienai laime- otrai nelaime.

es par to neko nezinu

Baidāmies pa savu ādu.

No liktens neizbēgsi .

ko nu katrai Laimes māte ielikusi šūpulī

njā... man gan par viņiem smiekli nenāk, kkā viņi nerulē

ko nevarētu teikt par Tevi,jo tas jau

izrādās ka princis nav nekāds princis, bet gan maskējies "čurka'' kas meklē naivo pelnrušķīti fiktīvajām laulībām, tad nu kad panācis vēlamo - pasakas beigas    

Parasti uzķeras uz "Un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi".

nu ko, čoini   meitēni jau ir smuki

jā lai tik bende rukā

......un ko tagat? ..protams, ka patīk, ja ir ko rādīt

Smagi , bet skaisti, ja spēj sevi  visu atdot mīlestībai. Nekad  nevar teikt  nekad. Vismaz mēs zinām ko nozīmē degt mīlestības liesmas.