Sanita B. 9. feb 2012. 12:53

Bet visas slimības taču esot uz nervu pamata (tikai sifiliss no baudas....atvainojos par izteicienu), tad sanāk tikai loģiski, ka, jo vecāks, jo slimāks. Tāpēc meklēsim vairāk prieka un vairosim to sevī un citos.

Sanita B. 9. feb 2012. 12:39

O! Ar atgriešanos!  
Komentējot ierakstu...Nu, tiesības uz randiņiem ir visiem: i mīļuma tvīkstošajiem, i rēķinātājiem.

Dzēsts profils 9. feb 2012. 12:39

    

Vineta K. 9. feb 2012. 12:08

    

Vineta K. 9. feb 2012. 12:04

    

ierakstam «Piesēdi draugs.»
Vineta K. 9. feb 2012. 12:00

Ja,esi atpakal,tad inditi ari esi panemis lidzi

IEVA I. 9. feb 2012. 11:45

ierakstam «jānīts :D»
IEVA I. 9. feb 2012. 11:44

ierakstam «jānīts :D»
IEVA I. 9. feb 2012. 11:43

ierakstam «jānīts :D»
jautrite b. 9. feb 2012. 11:30

bet valoda ir mūsu bagātība,un ne tikai mūsu -latviešu valoda-jebkuras valodas zināšana bagātina cilvēku,nu ,piem.,lasīt Puškinu,Dostojevski,Čehovu latviski-nozīmēs pazaudēt daudz būtiska no šiem autoriem

jautrite b. 9. feb 2012. 11:27

droši vien jau tie kas tagad ir vai drīz būs pensijā,vienmēr ir priecājušies par ārzemju tūristiem cienījamos gados Vecrīgā un citur,arī cerējuši,ka paši tā varēs pabraukāt,apskatīt pasauli,aiziet uz operu un teātri-šogad daudz piešķirto pensiju ir 130-150 latu robežās-cilvēkam zūd optimisms ,priekšplānā izvirzās fiziskās un psihosomatiskās kaites.Nerunāju par pensijāmno 500 latiem uz augšu-personīgi nevienu tādu nepazīstu

Dzēsts profils 9. feb 2012. 11:25

ņau...ņau...ņau .. .dassssss...ar tādu skaņu atveras autobusa durvis...

alberts d. 9. feb 2012. 11:23

Lauri ko tad tu pēc atdzinšanas uz maucību meties,tā vai šā griboš paliksi...

Dzēsts profils 9. feb 2012. 10:50

Labi, lai jau būtu skaisti, bet ja nu tā nav.....varbūt būtu labi paskatīties vai tā būs?.....un ja nē tad ko mainīt.... būtu mazāk vilšanos

jautrite b. 9. feb 2012. 10:50

ja esat pats-tad to arī zināt,ko tur par citu viedokļiem

jautrite b. 9. feb 2012. 10:44

bet tas tak brīnišķīgi-kopā izdzīvot visu dzīvi un kopā novecot

Skaidrīte G. 9. feb 2012. 10:40

Man nekad nav gribējies zināt, kas notiks ar mani, manu dzīvi...pēc ... gadiem !
  Piederu pie ""gājējiem tumsā "" : taustoties, krītot, ceļoties , bet vienmēr uz priekšu virzoties, nemetot skatu atpakaļ.
  Pieņemu visu kā kompleksu - manai dzīvei piederošu ! Nedomāju : "" kā būtu...,ja būtu ... "" Kas ir bijis- tas ir mans un to mīļi pieņemu !

vāverēns c. 9. feb 2012. 10:39

Nu jauki- ka esi atpakaļ! Es domāju- ka esi foršs- viss kartībā!

Skaidrīte G. 9. feb 2012. 10:31

Interesants veidojums esam katrs no mums !
Es bieži sevi pieķeru pie skata vēršanas no savas ārienes uz iekšieni - mēģinot sataustīt, apjaust, izprast 3- vienību sevī : kā tās darbojas atsevišķi. mijiedarbībā ...
Aizraujošs process , kaut ar nebeidzamiem jautājumiem un neizprotamām atbildēm .
Par ārējo faktoru iedarbību nemaz nerunājot. Tas jau ir atsevišķs stāsts!

Dzēsts profils 9. feb 2012. 10:24

GADĀS ARĪ TĀ.

Autorizācija