Viva,paldies,smaidu   

Ako,tie tik smuki dzied,būs feins koris,apmēram,kā šie un visas skumjas izgaisīs   

Tiešām smieklīgi  

nez kāpēc atcerējos dziesmu no Murata Nasirova, kurš sen jau kā dzied tikai putniem no mākoņa maliņas...   arī par vasaru, un jūtām...   

Cienu parbauditu profesionalu viedokli....

Varbūt šis noder - kā mierinājuma plāksterīC , kamēr Tavs pašas atrodas ...

Nodziedāt serenādi naf problem Ja tikai spēsi Tu visiem ciema kaķiem ausis aizbāzt

Skumjas acis man sovakar! REMIX dziesmina!Fincs vainigs,pargajis no eglem uz smaidiem!

Paldies visiem par paturpināto stāstījumu, piedāvātajām versijām ,   īpašs paldies Ako neko par saviļņojošo , smeldzīgo stāstu , kurš tomēr beidzas uz cerīgas nots !   Vispār jau tur bija vēl tās mitrās pēdiņas ..., bet tas nu tā ... ,   patiesībā  stāstam bija visai negaidīts nobeigums ...

               Vīrietis pagrūž durvis plašāk vaļā ..., bet tur ..., protams , Viņa , ietinusies peldpalagā ...Viņu acis sastopas ..., un tas ir -īssavienojums ! Rozes izbirst no Viņa rokām , no Viņas noslīd palags ..., caur izklīdušo matu klaidu vīd krūšu piesarkušie pumpuriņi ..., kā transā  , neizlaižot otru no skatiena gūsta , viņi tuvojas viens otram ...Ievaidoties , vīrieša rokas stiepjas pēc Viņas , cieši pieglauž savām krūtīm ..., viņa ļaujas , maigi noliecot galvu uz Viņa pleca . Viņas acis ir ciet , Viņa gatava mūžību ļauties šīm stiprajām rokām ..., Viņa čukst Viņa vārdu .Viņš strauji nosēdina Viņu uz gultas , klusējot pasniedz halātiņu no krēsla ..., Viņa samulsusi to uzģērbj ...
               - Sieviete ! beidzot Viņa izdzird Viņa balsi ...,
Man šis mirklis izmaksā varbūt kādu gadu no mana mūža , bet esmu gatavs to ziedot ! Tu tagad iekāroji manu miesu , un vēlāk varbūt mani neieredzētu , ja mēs abi tagad darītu to , ko vēlas mūsu ķermeņi - Tu mani nosauci svešā vārdā , es neesmu viņš .Tikai tad , kad Tava dvēsele alks manis , kā mana Tevis , es nākšu , un mēs būsim viens ..., es protu gaidīt . Tu zini , kur mani atrast .
                  Noklaudzēja ārdurvis , Viņš bija prom .Sieviete samulsusi apjauta , ka bija Viņu uzrunājusi sava nesatiktā , kādreiz mīļā , vārdā ...Viņas acis aizslīdēja līdz gultai , pie sienas piekārtās krelles, Viņas talismans , izstaroja maigi zaļganu gaismu ... Sievietes lūpās uzplauka noslēpumains smaids , jo Viņa saprata - Tur aizgāja Viņas LIELISKAIS , kuru tik ilgi bija meklējusi .Viņa zināja , ka Viņš noteikti te atgriezīsies... , atgriezīsies , lai paliktu .
                                                     /Viva/

Skārlet ,es nepretendēju uz Megijas rožu pelnu krāsas tērpu...,
nedz arī uz ,,Dziedoņu ērkšķu krūmā,, autores lauriem , Jautrīt..., nebūt .

Rozes - rožu krāsas pelnu krāsā bija pirms Megijas , un būs - vēl pēc mums ...Un nebūt nav tās visiem vienā krāsā ..., kādam tās ir sarkanā , rozā , kādam - zilās mēnessgaismas krāsas atvadu rozes ..., kas - par rožu kļūst pelniem ...

nu gan te salasijusies privatipasnieki  vaitad bibele nav rakstits izpalidzi tuvakajam  

A šitos dziedošos puišus es pazīstu personīgi un viņi noteikti nebrauc ar opeli
Bet Tu vari mēģināt,varbūt tiešām zādzība izdosies,ja proti arī kādu serenādi nodziedāt    

Āmen   !

Joņem laikam    
Maņ,sovs opeļs       
Juolaiž nūzagt    
Tovu griutsirdeibu  

Papa , mama i bļats ...

ir ideali bet tikai musu fantazijas

Ako,Tu esi fantastisks,neko tādu nebiju dzirdējusi,paldies kalusījos uz aizklausījos uz multenēm
Sola arktiskos aukstumus,bet es labāk meklēšu naktsvijoļu vārtus

Kas tik naf zagļiem jāzin...

vai Mielavs ir tas,kas 9.maijā dzied pie Uzvaras pieminekļa?

nedomāju,ka tā gulta tiešām būtu panaceja,izmēģināt jau var,bet ir iedarbīgāki līdzekļi