mmm ... dzīve, ir kā kurpe ... sākumā tās top labā un kreisā, tad tās saliek kopā pāros un atrod savu nēsētāju, tās klausa savam nēsētājam un iet tos ceļus ko tas izvēlējies stāstot par savām izjūtām, par slapjajām peļķēm, par iemītām takām, par pļavu ziedu smaržām jo esot tur tās būs ar tām piesūkušās ... un tad tās ir nodilušas, nēsētājs tās atdod valstībai no kuras tās nākušas , iegādajas jaunas un sākas viss no sākuma.
  Bet par rakstu, Bībeles skaidrojumim ... tajos ir daudz zemtekta domu, kas arī ir šīs dzīves likumi.
Dzīve ir sajūtas ... taču tajās ir jāieklausās un jāizkopj šo ieklausīšanās mākslu.

pasargāt sevi vienmēr vajag.....

Frēzija,tas skar visus.....

Nuja , ne salīdzināt ar primitīvajām medībām ..., ieraudzīji lāčuku - pļī ! šis augšpēdus ..., nekādas romantikas ... makšķerēšana - smalka lieta ..., arī kažociņš netiks bojāts ...

Tev pievienojos..... gan jau atgriezīsies  

ja jā....

...nu vis tak zelts,kas spīd?!...bet ko nevar ar spēku,to ar prātu var!

.....redzu kā viena pika ripo jau pa kaknu lejā.....   

Ticu , ticu , Pūkaini ..., ka esi grūti pieradināms , bet tāpēc jo vilinošāks ...
ir kas labāks par zelta gabaliņu - neslīpēts dimants  , tikai ne katrs to spēj saskatīt ...

makšķerēšana,tā ir smalka MĀKSLA

Pietiek ar mazu vilšanos, ko uzzinājusi esmu pat pēc daudziem gadiem, reti kam uzticos..... diemžēl tas vairāk skar sievietes.

Vai tad ieroči nav pie medīšanas....bet tu laikam runā par citiem ieročiem,bet ne jau par tījkliem,kas arī ir kā palīgierocis...bet tad tā ir zvejošana....zvejošana nav tak tā pati,kas makšķerēšana?

  Un pareizi dari.

...pāris reizes piečakarēs,pēc tam atgūsies....

Ticu,bet neuzticos...

Un skaļi bļaustīties sevi slavinot ir baigais prāta darbs   un īpaši ja labi zini ka nekāds zelta gabaliņš neesi.
Nav nemaz tik viegli pieradināt, tici man nav.