...nodzīvotās dienas un piedzīvoto tanīs ielik gliemežvākos un izsviest,to gan nē,tad labāk ielikt gliemežvākos un nolikt uz kamīnmalas un ik pa laikam pacilāt atmiņās....

...ujn skatījums uz dzīvi mums katram savs....viens vērojot saullektu sagumst no domas vien,atkkal jauna diena ar jaunām problēmām,bet kāds cits šo pašu saullēktu priecājas,ar domu,atkal jauna diena ar jaunām iespējām.....

Mēs katrs izdzīvojam savu dzīvi, un  vēlamies lai vairāk būtu baltas dienas, mazāk ēnu.

...kā šī rīta lietus peļķē.....

Skatījums uz dzīvi mums ir katram savs, jo mēs visi neesam  vienādi,katram ir savs viedoklis, kas mēdz būt pozitīvs  gan negatīvs...

...baltas vai melnas,bet manas,tās prom neaizmest,bet gan izdzīvot.....

...teorija jau tev Pēteri tagad ir,atliek vien solīšus ielāgot un atrast savu tango ritmu....

Kādās atmiņās atgrižamies un uzkavējamies,tas tak mūsu pašu ziņā.....un atkarīgs no mūsu skatījuma uz dzīvi......

Ar aukstu sirdi  nevar dzīvot, ja ļaujies dejai, tad tai ir jāatdod visa sava kvēlojošā  sirds, sava būtība, tev ir jādeg, nevis jākvēlo kā gailējušām oglēm.
Atmiņas ir  jāšķiro, kuras atstāt, kuras aizmest projām , lai nekad tās neatgādinātu , to ko negribi atcerēties......

...Ieviņa ,....un paši varam izvēleties,kurā atmiņas stūrītī mēs uzturamies.....
Ar gribēšanu vien nepietiks,tango esot jadejo ar sirds degsmi.....

...atmiņas ir arī vienīgā paradīze, no kurienes neviens nespēj  mūs izdzīt...

kaut arī neprotu dejot tango,šī deja man ļoti patīk,vai iemācīsi man Tango???

Tas ir skaisti , ja Tu spēj  aizmirst  , to , kam nevajag  Tavas dienas ,ka atnāks tas , ar ko kopā iet gar jūras krastu un  kam būs vajadzīgas tavas dienas. un pratīs tās novērtēt.

...atmiņas kā ēnas..atmiņas tak ir tas,kas mums pieder un ko nevar neviens mums atņemt.....

Tas ir  jauki, ja Tu vari kavēties patīkamās atmiņās, atcerēties katru soli dejā , kad kaisle virmo, kad Tevi neskar  doma, par to , ka paliks tikai ēnas.

...it ka vajadzētu būt mazliet savādāk,mazliet baltākam un aukstākam, bet to ka skaisti ir arī šādi,nenoliedzami.....

Manas dienas - tās visas ir manas, kādēļ, lai es mestu tās prom? Un kādēļ tās būtu jāpiedāvā citiem? Var aicināt  to " citu" sev blakus - un kopā priecāties par jūrmalu, gliemežvakiem, smiltīm,  sauli...

Bet varbūt gluži vienkārši,tam ko gribēji teikt šai blogā neizvēlējies īsto laiku, piemērotāko brīdi....

Cilvēkam svarīgi ir kam ticēt un ne tikkai Ziemssvētku laikā. Un tik pat svarīgi,lai tie kas tev līdzās zin un jūt,ka tici tu viņiem un ka var uz tevi paļauties.Tas ir kā bumerangs,mēs ticam un mums tic un uzticas un tas ir kā dzinulis mums dzīvē neapstāties un nepadoties dažādām dzīves negācijām....jo zinam,kāds mums tic un paļaujas uz mums tā pat kā mēs ticam un paļaujamies uz kādu!