...es ieguvu pēdējo lausku..

....drīzāk jau izvērtēt to, ko ieguvi...

mūsu vēlme vēlas gūt patiesību, ko tā ļauj mums novērtēt..

Caur apziņu mēs gūstam lietu būtību un tikai nebaidoties mēs spējām novērtēt patiesību, bet patiesība ir velme to iegūt...

es to pacēlu..
tā nesavainoja mani..
Tās izskats bija maldīgs..
es kļūdījos..

Šī atziņa Viola ir jau solis uz priekšu...

ir doma to pacelt..lai kāda tā būtu, tās lauskas noslēpums mani vilina..

..baidīties, tas ir prātīgi, bet ne vienmēr uz to ir japaļaujās! Katra atziņa, ko gūsti ir mūžības vērta!...

isti neuzticos tai lasisanai////////no acim///////////vienkarsi ir jasatiek tas cilveks kurs laus tev dzivot un kuram lausi tu//////

tā nav lieka, tikai bail no tās asuma..

kas ta notika zivtinai/////

Cilvēka acis pasaka visu.Nemaz nav jābūt psihologam lai no acīm nolasītu sev vajadzīgo informāciju.Man vīram arī bija skaistas acis.

Būtiskākais nav liekajā lauskā, kura var nejauši neiekļauties kopējā kaudzītē ar citām, taij atvēlētajā kaudzītē, bet tas, ka vienmēr būs tev Viola iespēja to salīdzināt ar citām...

Pppppp.....nebiedē mani

Tas gan

kas ir nevainibu zaudeji beidzot//////

Uz katru ziņkārīgu šņobeli vienmēr atradīsies kāds plats papēdis!

es ari///////kad esmu apskatijis visu parejo/////balts baltums//////bez dulkiem////bet cilveks var ari slimot ar kautko////vai vienkarsi pohas

nē, tā man liekas visasākā.. no visām, kuras atrodas manā saujā..

...tā viena tev liekās mazsvarīga, vai kā?