Viņam acis spīdēja.Bet godīgi,viņam ir skaistas acis.

sapratu /////////elektriba jaekonome////////////

Es ar negribu - tatad man arī nebūs ... iztikšu ar dubļiem  

vinam nav ko atcereties////tumsa///////a tev

Ko Tu nekad mūžā nevēlētos pamēģināt?

NĒ, nreticu....laba nu NEKĀDI. Es domāju gan, ka ir iespējama, cik nav gadījumu, kad vienaldzīgie paiet garām cikvēkam, kam nepieciešama palīdzība un, kuru varēja glābt, bet neizglāba vienaldzības dēļ. Vienaldzību varētu ieslēgt vienīgi gadījumā, ja nepieciešams pasargāt sevi...citu attaisnojumu neredzu.

Nebaidies ienaidnieku - sliktākajā gadījumā viņi var tevi nogalināt, nebaidies draugu - sliktākajā gadījumā viņi var tevi nodot. Bīsties vienaldzīgo - viņi neslepkavo un
nenodod, bet tikai ar viņu klusējošo piekrišanu, uz zemes savu mājvietu rod nodevība un slepkavība. /Eberhards/

Neuzticies cilvēkam, kas visā saskata tikai labo, kas visāsaskata tikai slikto, bet it īpaši, kas ir pret visu vienaldzīgs./ Lavaters/

Tur, kur mērenība - kļūda, tur vienaldzība - noziegums./ Lihtenbergs/

Vienaldzība ir mūsdienu lielākais netikums, rupjības civilizēta forma. Mežonīgo tautu asiņainajiem varasdarbiem atbilst civilizēto nāciju trulā vienaldzība, un ir grūti
pateikt, kas vairāk cilvēku iedzen nāvē - rupjība vai vienaldzība./ Mauriņa/

Pasaule ies bojā vienaldzības dēļ./ Munjē/

Vienaldzības pārņemti cilvēki iemieg./ Munjē/

Nedabūja gan.Bija tumsa.

man ta nav///////klausies tas tavs milnieks ta ari nedabuja tevi redzet plikinu///

Paldies, Tev!!!

Katra,sieviete ir savs dzelonitis.

Nepūt pīlītes.Viena noteikti sirsniņā sēd visvairāk.Noteikti tā,ko nevar dabūt.

Kads jautajums tada atbilde,ka pa celmiem....

atminas//// pedejas plikas meitenes///////tagad redzu zooveikalu

Bet atmiņās taču ir kāda,uz visu mūžu?

divreiz////////bet vairs nekur neskriesu////ta //////labi Mairitin///////milet tev ir ko////////ari tas nav maz

Nebùšu es kā naiva puķe, drīzāk plaukstoš ksktus es. Kaut es uzplaukstu vienreiz gadā, bet visu gadu ziedēšu!..

divata butu interesantak

Vismaz kādreiz mīlēja.Bet es iemīlēju vēlāk.Pārāk daudz šķēršļu,lai būtu kopā.Tu kādu pa īstam esi mīlējis?Tā,ka aizskrietu,ja pasauktu?

Dzīvesprieks ir ielikts jau šūpulī, augot mēs tikai viņu papildinām.

Es esmu nebēdne meitene!
Visas rikstes tēvam nolūza,
Kad pērdams tas mani audzēja.
Ar vienu aci es varēju smiet,
Ar otru, ja vajadzēja, asaras liet.
Un māte kad mani mācīja:
"Esi klusa, laba, godīga,"-
Es dziedāju tikai: Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Simt zēnu aiz deguna vazāju,
ikkatru mīlēt apsolu:
Šim stūrīts no sirds, tam stūrīts,
tik paliek pāri pats viducis priekš kā?
Ak! nav jau nemaz tāda viduča - Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Bet, ja nu tiešām reiz atnāktu zēns,
Tik rātns, tik godīgs, kā jēriņš tik lēns,
Balts krādziņš un balta šļipsīte,
Un balta krūtīs dvēsele,
Un teiktu, ka mīlējis mani tik vien,
Nu tad es arī, es arī - nudien!
Vai zināt, ko tad es darītu?
Es viņu arī - piekrāptu!
Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Ja mani ar labot sāks,
Tikpat nekas tur neiznāks.
Pa laukiem un grāvjiem tik mīlu skriet,
Mati juku jukām ap galvu man iet!
Diezin - vai kāds mani noķertu?
E, niekus! es to neticu!
Es palieku nebēdne meitene
Kā meža vanags man dvēsele!
/Aspazija/