..Karmena sekoja tiem..palīdzot...

Iespējams uz gaismiņu tā pate atgriezìsied, re' cik tu man sàc gaiši domāt jau. Es pat to pamaniju ;)

...tās parādījās aiz tās, otras, pamales...

... jā un viņa pieņēma notikumus, tos vairs necenšoties mainīt ... notikumiem kļuva vieglāk, jo neviens viņiem neuzspieda savu gribu ... un tie kļuva par daļu no Karmenas, viņa iemīlēja notikumus ...

Laikam jau uguni - būs siltums, gaisma .... varbūt nemaz vairs meklēt nevajadzēs..

...tālu tālu līdz spuras pazuda aiz pamales...

bet visvairāk es prioečāšos tad, ja man par to visu nekas nebūs, bet tiem, kas man pāri vēlas darīt būs viss oioioiiiiii

Tad ko labàk pirmo vai guni kursim, vai meklèt iesim?

...un tās peldēja talu prom, tā, lai neviens neredz...

nu par bērna piedzimšanu nekāda īpašā laime sievietei nav... drīzāk mātes laime ir redzot savu bērnu augam un smejamies... redzot pirmos soļus, pirmos varoņdarbus, un ne tik labus darbiņus... dzemdībās nekā pat
etiska nav... netici - ieteikšu veidu klā to pamēģināt... tik šaubos, vai to tu vēlēsies...

...jo tàs prata tikai peldēt...

Neskatos...vienīgi kāpostus skābēju jaunajā mēnesī...

straumēm mainoties, pudele mainīja virzienu, bet Karmena nespēja to mainīt..

Bet tās nenāca...

..tad varbūt palīdzēsi atrast...

Smiekli ir tikai mūsu emociju izpausme,bet emocijas var būt tik dažādas.

... Tādā veidā Karmena atpazina notikumus, ieguva pieredzi ... lai kādu brīdi, kļūtu par visspējīgāko feju stikla pudelē ... un dāvātu neaprakstāmas vēlēšanās pudeles atradējam  

Tik ilgi gaidot, tā tu tai vai beidzamās krokas neatsaldēsi?

... varbūt,kad SNIEGS kusīs, atradīsies...

Mīlestība ir daļas vai sevis visa atdošana otram-tas var būt arī sāpīgi atraut kaut ko sev.