...un abi actiņas sažmieguši, centās asariņu dabūt...

Domas sāp. Un neatstājas.
Domām šonakt gala nav.
Akli logi. Tukša māja.
Tumsā balta svece raud.....

...pudeles korķis bija caurs. Pa to spiedās piesārņotais ūdens, kas Karmenu slīcināja...

Vai droši zini ka ar galiem pazudušas?

...Tās viņiem sāpēja...

... Gaujmalā pazaudēju ...

..būtu jau bijis par ko, bet pēdējà laikā domas sākušas dārgi maksāt..

Un pudele ar Karmenu tika ieskalota notikumu okeānā, kurā katrs notikums to virzīja uz neapdzīvotu salu ...

...nebija par ko domāt, tāpēc tie sēdēja atgūlušies...

....atgùlušies, tie vairs nemaz nedomāja...

...Viņi nedomāja. Tie sēdēja atgūlušies...

...un tā tie abi neziņà, nezināja vairs ko domāt...

...Arī viņa domas bija nogurušas...

Viņa kļuva par ūdens lāsi stikla pudelē. Iesprostota.

...no sevis netālu ar vèl bija ezis...

Vai ūdens kļuva brīvs, kļūstot par Karmenu ... vai Karmena tikai kļuva par jauno stikla pudeli ...  

Tā nemaz nevar bùt. Kur prātu atstāji?

...un atpūtās no sevis...

Viņa pati tā vēlējās, Ūdens bija viņas teātris. Skopums.

... ja prāta nav ... tāpēc šodien jāsalst un jāklusē...