Sniegs tiešām ir silts , kad nāk auksto zemi segt   ..., jauks asociāciju dzejolis ...

paprovē_pastāstīsi_ja dzīvs paliksi protams_

Laime ir dvēseles stāvoklis ...

Ai,tas pelēkums...melni klātas klavieres,baltas ,asaru piemirkušas rozes.. ..Kāds,kurš cerēja šodien pamosties,iedot mīļotajai buču un doties uz darbu,lai bērniem mācītu dziedāt,kāds,kurš negaidīja tika agru nāves pļauju...tikai paziņa,bet tomēr...
Tā gribas paslēpties kādā azotē un sajust,kā silti pukst sirds...jo rītdiena var arī nepienākt...Mēs tik daudz ko atliekam uz rītu-vēl ir laiks,vēl paspēšu,bet laika patiesībā nav...

Bet, ja putniņš ir savainots?

Laime ir tad , kad Tev nav jādomā , vai esi laimīgs ...,
Tu vnk tāds esi un baudi šo burvīgo sajūtu ...

    Putniņš var ieknābt un pamodināt.

Iedvesma ir kaprīzs putniņš , Viola ...
nāk un iet , un lido , kur pašam tīk ..., to nevar paturēt ..., ja vien pats labprātīgi neatstāj mums kādu krāšņu astes spalvu , pirms tālāk aizlido ...

Zinu tādus pārus. Viss tiešām pēc trafareta - skandāls - koferis - mamma - atpakaļ pie vīra utt.

Laime ir tad, kad ..Tev ir labi.  :congrats
Vārdā'' labi''-daudz kas, slēpjas...

  Bezvējā jāmeklē airi.

ka esi vesels ,kaut cik izskatigs,mili un tiec milets,ka es nodrosinats ar darbu un jumtu virs galvas

Paldies , Lily   ..., nevajag , lai kūst ..., šis ir - sildošais sniegs ...

Arī pelēkajām dienām būs būt ..., lai labāk krāsaino krāsas mēs justu !

Elksnīšu plecos
pelēka diena šūpojas.
Svārciņos vecos
brien lietiņš un miegojas.

Žagata kļavā
nelaimi melš.
Apmaldījies bērniņš raud pļavā —
nezin, uz māju kur ceļš.

Kalnā stāv, ragus pacēlis,
milzīgs, slapjš, pelēks gliemezis.
Tam krūtīs guļ dzirnavu akmen(i)s.
Arī piekusis... /F.Bārda/

Nemaku tik garu tekstu izlasīt - es vēl neesmu natyralizējies yn integrējies ...

Un vai šie putniņi tikai lido? varbūt planē?  

Skaisti, Viva!
..sniegs izkusīs...

Un, ja mēs, tomēr, neatrodam putniņu? Vai palaižam vaļā no sava redzes punkta?
Vai tas, tomēr, varētu mums parādīt šo virzienu? bezvējā?

...neej - ar mīlestību
skrieties ,
vienalga tā panāk,
un noskrien mūs ...
un to nezin neviens ,
vai zaudējums tā ,
vai - guvums būs ...  

Ticība ir kā sēkla , ko iesējam... , un no kuras izaug cerību puķe !