Paldies , Kū Kolīt ..., Tu arī šodien labi izskaties - tāda saulaina !

Un galvenais, Viva, tam ticēt!

Atmiņas izdzēst nevajag, bet nevajag tikai un vienīgi dzīvot tajās atmiņās, ir ļoti daudz jauku un labu lietu ar lo nodarboties, lai nebūtu jāsēž un jāgruzās, starp citu vislabākā lieta ir sākst palīdzēt vai rūpēties par citiem (pārbaudīts un to saka visi viedie cilvēki), vienalga kaut vai ar kādu sīkumu, kaut vai pamazām!

Aiziet jau var , tikai pagātni nevar nomest kā mugursomu pēc pārgājiena ...,
drīzāk tā ir  kupris , kurš visur ar mums kopā ...,
ja ar to sadzīvo , viņš ar laiku pat kļūst nemanāms ..., bet vienalga viņš tur - ir , mūsu pagātne vnm būs ar mums ...

ne tikai...arī izklausies labi

Izklausās jau vienkārši,bet vai tad pagātne nevilksies līdzi.....nevaram tak izdzēst atmiņas un savu iepriekšējo dzīvi!

  Sonja- viss rodas no nepareizas rīcības, domāšanas, darbībām... Esi gudra un pati izsver, kas no šā Tev konkrēti pietrūkst. Ja viss ir štokos, nav ko bēdāties- Tev veiksies, esi gudra, talantīga un veiksmīga.

  Nesaku, ka es esmu pilnība, manas domas ir vispareizākās... Es tikai mācos...jau...gadus.../Sonjai/

Galvenais būt harmonijā ar sevi.

Ir divi varianti, vai nu aiziet un vairs neskatīties atpakaļ vai nu visu laiku čakarēt sev nervus un saldsērīgi atcerēties kā bija kad bija!

Dzīvē , gluži kā vecmāmiņu austajās seģenēs , savijas krāsainie dzīpari ar pelēkajiem , un pelēkie ir , lai vairāk izceltu - krāsainos ...,  
ja to nebūtu , pārējās krāsas tā nemirdzētu ...Baudīsim atvasaru , kuras mūs šogad lutina , ieslēgsim tās krāsas un baudītās izjūtas atmiņu seifos , kurus atvērsim , kad daba būs pelēka , pirms sniegs nāks to - baltu krāsot ...

Bara instinkti, Robert, bara instinkti.

es ne mirkli uz Tevi neapvainojos par to, ka viedokļi nesaskan...un par to vērtību jā, mums tā šobrīd katram sava:PPP

Tāpēc ka baidamies būt vieni un nesaprasti...Robert!

labais....

Kaut kas no eņģeļa jau ir katrā no mums. Man vismaz, tā gribētos domāt.

Tajā slapjajā,aukstajā,vējainajā laikā man sēdēt siltā mājā un skatīties pa logu ar
siltu tēju rokās.........un ,protams, kad visi mājās!

Tos samet krāsnī un klausās kā sprakšķ...

Ar rudens lapām mētāties,tāds mazliet draiskas domas,bet ar kastaņiem labāk nevajag,var sāpēt.....

Protams, ka katram ir sava pieredze, viedoklis par visām šim štellēm. Taču par pie- došanu- nu ar laiku tomēr ļoti daudzi , kas ir visu mūzu šitā- pie-devuši- nemaz tik laimīgi un pārliecināti, ka vēlreiz darītu to pašu- nav. Un škiršanās nav tik traka lieta, kā to mālē, labāk atteikties no attiecībām , kurās ir diskomforts un nav iespējams mainīt kaut ko, nevis uz savu spēku, sirdsmiera un nervu rēkina tās turpināt, lai tikai būtu pa smuko- piedot .