Vēlēšanās ir  viens,bet izprast,tas ir kaut kas cits......

...domāju,pie mierīgas mātes dabas atbilstoši mierīga iejūtīga dziesma noder
  saskaņo....

...atceries acis  ,
arī tad , kad tās - ciet ,
iegaumē - smaržu ...
pazīsti to -
starp svešām ,
arī tad vēl ,
zudīs kad ,
smaržu kas nesa ...

Paldies par šo dziesmu , Aleksandr ...

Raivo , tas naff uzlikts aukcionā ...

Mainu pusi karaļvalsts pret rozā telefonu...

http://www.youtube.com/watch?v=d-diB65scQU&feature=youtube_gdata_player

zini, es protu censties un kad man vēl to iesaka, es pie tā vairāk piedomāju.
Paldies Tev saulīte par uzmundrinājumu, tad man labāk sanāk    

Viss labi Kuku.Ko var darīt,ka tā jaunā paaudze nepareizi saprot folkloru.

Aleksandr,uzskatus var arī mainīt ja ir vēlēšanās.Bet mēs tiešām ar gadiem esam iekrājuši pieredzi,un kāda nu kuram tā ir ar tādu arī sadzīvo.

Ieviņ... ,
ir laiks , kad - kastaņi krīt ,
un Tu to baudīt - vari jau rīt !

Kuku, ...paklusēšu ...

Nea , Aleksandr ..., kad eju pie Mammas Dabas ..., mūziku gādā viņa - katrreiz sabvādāku un vnm jauku un vietai un noskaņai atbilstošu ...

Paldies par dziesmiņu ..., te un tagad - tā ir tieši atbilstoša ...

Nu ,,, es jau neko ļaunu   ..

...Mairita,katrs domā pēc savām domāšanas spējām un saviem uzskatiem,kuri,viņa skatījumā,ir piemērotāki tai mirklī.......

Aizvērt duris klusu un bez liekas atpakaļskatīšanās, tajā gadijumā, ja nav kopīga kompromisa. Es šo domu paturpināšu izejot no visiem jau šeit pazīstamās nerimstošās odisejas...
Ievads izstrūks, jo to tā pat neviens nespēs pieņemt. Bet ar mazu saturu, kā ievads tēmaij; Lai nu kā abi dzīvoja, bet sadzīvoja 50/50 laimīgi un skaisti. Kāpēc 50 uz 50, a tāpēc, ka necentìšos apstrìdēt tās sievietes apgalvojumu, "ka es biju viņas kļūda", bet es tai pašā laikā to uztvēru kā likteņa ironiju, bet nu lai tad tā tas arī paliek. Nevar tač likt cilvēkam iemīlēties būtnē, kura 2x lielāka par partneri. Nu piedodied mani par to, kad sievieteij austiņā teicu to ko tā no vīrieša gaida. Jā, es jums visiem tagad piekrītu, esmu big kretīns, kad liku sievietej manī vilties. Bet ļaujiet man bilst tikaij vienu aizstāvībai vārdu; -[Uz to brīdi es biju viņas vienīgais draugs un pestītājs no vecās dzīves.] Vai tālāk es drīkstu turpināt? Dzirdu klusumu..., Jā, es biju vienkārši draugs un piegulētājs citādi to nenosauksi, bet arī tēvs un vīrs vienā lomā. Patika ka varu rūpeties par kādu un patika ka kāds arī mani pažēlo pēc ikdienas rutīnas neveigsmēm. (tad bija grūts ziemas periods amatniekiem-namdariem nācās eksperimentēt ar citām profesijām). Es jau biju mazliet iemīlējies savā likteņ-draugā par spīti savam loģiskajam saprātam. (es šobrīd jau jūtu visu sievuešu nosodijumu), bet ko lai dara jūtām jau nepavēlēsi. A kā tas tā gadijās, ka mēs sākām tā dzīvot? Tiešām!? Nezinu vai tālāk ir vērts stāstīt? Jo noteikti te daļa netic pasakām..., nu labi, pacentīšos īsi; Man pajuka viens nopietns darijums, kurā gandrīz zaudēju savu ieguldīto naudiņu un nācās uz laiku pārdislocēties pie senčiem un te jau tas romāns paralēli jau sākās. Ilgi slēpu šo faktu ka esmu bezstiķī, bet sievietes nepacietība ir pārāka par jebkuru loģiku. Seko sms un vēlie vakra zvani garām un ilgām izziņas sarunām (nu saprotams ka kāds man netic), ar kādu nolūku es izvairos. Tad galu galā, sievietes neatlaidība ņēma virsroku un es padevos šim valdzinājumam. Pasaki vēl, kurš sevi cienīgs vīrietis atteiks sievieteij? Nu un tā sākās šis saldais romāniņš ar rūktām beigām...
Un tiem visiem kuri cenšās man piedēvēt alfonsa lomu, stipri maldās! Izsisdams savu vietu zem saules, katru dienu strādāju kā zirgs, pat vismazāk atalgoto darbu nekurnējot dariju ar prieku un azartu. Un mājàs nākot pildiju i tēva un vīra pienākumus, abiem bija labi, bet redz, nebiju gana augstā sabiedrības statusā un to es labi apzinājos. Tāpēc jau laikus gatavoju drostaliņu citai perspektīvai. Tas kurš negrib zaudēt jau laikus paredz partnera nākamos soļus!
Un tagad atgriežoties pie bloga tēmas, gribās vēstīt šīs odisejas nobeiguma monologu, -Lai arī cik tavs draugs ir bijis nesaderīgs taviem sapņiem, bet grūtajā Tev liktens dzīves posmā viņš bija tev līdzās un tāpēc lūdzams aizejot duris aizver klusām jo kāju tajā es neliku un par ienaidnieku mani lieki uzskatīt. Jo es Tev vienmēr biju vēlējis un dariju laimīgu, kā nu to pratu! Šie apvainojumi mūsu starpā ir lieki, te tik valda pārpratumi un aizvainojums...

Labi,labi ir jau piedots.Vecenītes ātri piedod.Ar tām jaunajām tā uzmanīgāk.

Nuja - bet adrese pantiņa galā nav manējā ...