Dzīve ir cīņa,par kuru jācīnās,un tā ir jāpilnveido!!!
Bet ja viņa paliek monotona,tad sāk ļodzīties pamati,un tad iestājas plaisa,kura ar katru mēnesi,gadu paliek lielāka......

Aleksandr , piekrītu - daudz var piedot , saprast , izrunāt ..., bet nav piedodama nodevība , jo tas vairs nav tas cilvēks pēc izdarītā .

Santiņ , kad samierinies , saprotot, ka tas ir neatgriezeniski , dzīve turpinās ..., vnk , vērtību kritēriji Tev ir pavisam citi ..., jo Tu esi iepazinis augstāko , un uz ko zemāku neparakstīsies ...

Nē jau...........es domāju..........kamēr nelaime vēl nav nākusi!
Ko darīt, lai tas nenotiek?

Viva Ro, saticīgai,saprotošai draudzībai,nepastāv šķelšanās,kaut gan iedarbība no visām pusēm iespējama,bet tā nav spējīga Sagraut!!!  Pat tā dēvētais Dievs !!!!!!!!!!

Ilze... , tas sāp - nežēlīgi !bet laiks dziedē , un Tu saproti , ka tie laimes gadi , sajūtas , tās nepazūd ...

tā ir mīlestība,jo mēs nezinam kas sekos...un tāda ir tikai viena un kaut uz īsu brīdi...varbūt sniedzot šo dāvanu Dievs mums parāda kas ir mīlestība un mūsu uzdevums to sniegt tālāk..

Bet varbūt(kamēr vēl nekas nav noticis)..............vairāk pievērsties Dievam, vai
varbūt ļoti lūgt, lai pažēlo??? Koa?
Vai neko nedarīt...........vienkārši gaidīt?

Dagnija , tas 13 tomēr ir mistisks cipars ..., bet 13 laimes gadi - ne katram tas ir dots ...

Aleksandr , grūti pateikt , vai tā ir apkārtējo skaudība , vai Dievu niknums , kad kāds cits kāda acīs viņus aizēno ..., bet tas Tas vienā jaukā mirklī ir klāt - melnais kvadrāts , kā pērkons no skaidrām debesīm ...

Tu re,Ilze protestē...Tas nu gan gājiens.....
Tur Tev,Ilzīt, maza teikšana.....

...tieši tā..laikam tur-AUGŠĀ VIŅAM IR SAVI PLĀNI UZ KATRU NO MUMS!!!!
Arī es nodzīvoju ar savu vīru 13 brīnišķīgus gadus laulībā,tieši tā, ka viens otru papildinājām šai dzīvē...varētu teikt-'bijām kā 1 veselums......taču pagājušā gada jūnijā zaudēju viņu--DIEVAM ARĪ VAJAG LABUS CILVĒKUS!!!!
Dzīve reizēm tā dara--kad Tu esi pašā viļņa galotnē---tas neglābjami krīt lejup,nonesot savā ceļā visu..!!!
Paveicas tiem,kuri šo viļņa galotni sasniedz tikai  sirmā vecumā.... (mums tas izdevās ātrāk-13 gadu laikā) .......visgrūtāk ir pēc šī kritiena no jauna nostāties uz kājām!!!!
Smaga tēma!!

         Tad nu gan ir cilvēkiem problēmas.... Ja nav maizes, ko mutē bāzt, es saprastu - tā liela nelaime....Bet TĀDAS MANTAS jau nu netrūkst.....Pat reliģiskajos portālos vienmēr  kāds piedāvās savu MIESAS DAĻU visādām atrakcijām....     

Tā vnk notiek ...

Bet piekrīti, ka tas NAV taisnīgi?......Cik cilvēku to vispār neizbauda???
Un tie ,kam tas ir dots.......to atņem!
Secinājums............cilvēki nedrīkst būt visu mūžu laimīgi!!!Punkts!
Es protestēju!!!

Pārmērības mīlestībā nemēdz būt.....
Un ja turpmākā dzīves gaitā viens otru ciena,tad neviena skaudība nevar atņemt abpusējo labvēlību.....

Labrīt , Ilze ! Bet tas bija skaists stāsts - 13 gadu garumā , un tas nav maz ...,  un Dievi atbildi nepateiks ..., vai arī mēs vnk neprotam saklausīt ...