spēlēsim uz bietēm vai knipiem pa degunu?

atkal grūtsirdība.. par visu vajag maksāt, par apdomātam un neapdomātām kļūdām.. tas arī viss..

cilvēks nav miris tik ilgi, kamēr viņu atceras, kāds varbūt tādā veidā ne vienu vien mūžu nodzīvo.

Nu ja vienīgais mērķis ir precības, tad diez kas nesanāks

Varbūt ne aiz gara laika, bet aiz tā, kā tajā mirklī jūties......reizēm apvalciņš spēlē lielāku lomi nekā cilvēka iekšējā būtība.....un pēc tam domā, kāpēc man to vajadzēja, jo tam otram ju nesāp mazāk

kuģīšos

tad jau labāk "desas" vai duraku..

labāk dambreti....iesākumā

šahu?

...tā diemžēl ir ..., un acis reizēm atveras vien tad , kad esam sastrādājuši nelabojamas muļķības ..., bieži vien - gluži vnk aiz gara laika ...

protams Mārtiņ,protams

nu ja, kas kam tuvāks, tas par to arī raksta..

es protams pa savam sapratu.....

Cik katrs mēs esam redzīgi un tai pašā laikā akli...................

...varbūt  viņš ziedoja acis , bet paglāba sirdi... , kura vēlāk tiktu salauzta , jo šī meitene nemīlēja viņu - miesisko apvalku stādot augstāk par cilvēka būtību ...

no vispār jau tas vārdiņš atvasināts no augļotājs un tam nav nekāda sakara ar apaugļošanu..

protams...kupla ģimene bija

"Rūpējies par savām jaunajām acīm, mana mīļā, jo pirms tās bija tavas, tās bija manējās."....šajos vārdos ir kaut kas neizskaidrojams, jo man liek velreiz un velreiz pārlasīt šīs rindas.....mani tas uzrunā

paldies, no rīta derēja, garastāvoklim:)

augļotajkopību ar?