Dzīvīte, dzīvīte ..., šūpojos Tevī ... Augšā - lejā, augšā - lejā ..., raidaidaidā ...

tie , kuri ara zemi,nodarbojās ar biškopību,augļkopību

un kuri ir tavējie?

ā Tu par tiem......ne,ne...tie manējiem ne tuvu nestāv

Aivars, Ainārs, Andris.. pelēkie baroni kuri nopelnīja naudiņu strādājot pilsētas domē, tirgojot puķes vai lupatas vedot no norvēģijas..

nesaprotu par ko Tu runā

pelēko baronu, to pašu trīs A oligarhu?

pelēko baronu mantinieki esam ...skaidrs

ja jau ar tādiem simboliem vajag dziedāt- sarkano strēlnieku pulks..

http://youtu.be/f1r8Y0huxsY
tā lūk

Labrīt , Ilzīt ! Cerams , ka tur slēpjas cmuks puiks   šādu tādu tak Tu man nesūtītu ...

Pat par 50 000 nepiekristu Janos ar Jekabpils tanti-personigais viedoklis(var but cits).

Pat vizuali labak ar Jekabpils tanti pat par 50 000 neielaistos(personigais viedoklis).

Vot jā Mārtiņ ,mežā bietes

Cilvēka patiesās instinktīvās sirdsapziņas atainojums stāstiņā. Instinktos nav goda prāta, tie meklē veselumu, daiļumu, skaistumu.
Šī paša instinktīvā egoisma dēļ amigosa podiņš vārās, bet neviens ,, burbulis,, podiņa malām pāri netiek. laugh:

Oj, tur variantu ir neganti daudz... Sākot ar pašas - skaistās, gudrās, pārliecinātās sievietes vēlmi vai nevēlmi veidot attiecības.... Tālāk- attiecībās skaistums- tas ir visai nosacīts kritērijs- kas vienam patīk , otram nē. Gudrība- par skādi nenāk, bet atkal- kā to pasniedz... Pārliecinātība- tas ir forši, bet vīrietim- problēma... Viņš vairs nevar izpurināt savas  pāva spalvas, sastāstīt pasaku stāstus un justies kā pasaules valdnieks... Vajag arī pašam būt- interesantam, zinošam, personībai vienvārdsākot..Bet tokš ir tāds slinkums ...

  mežā bietes, kaut kas jauns un oriģināls..

Man ļoti patīk šī dziesma  

Laime ir būt saskaņā ar sevi un dzīvot tā, ka esi sakaņā ar to pasauli, kas tev apkārt. Rodot tajā aizvien ko jaunu ,izzināmu, interesantu,  apzinot savas spējas un spēkus, tāpat kā - nespēkus..   Strādājot darbu, kas ir ne tikai iztikas avots, bet arī gandarījuma sniedzējs..( nekad neesmu uzskatījusi savu darbu un strādāšanu par - kalpošanu).Un tas viss ir jāizdzīvo un jāizbauda te un tagad- ne par velti daba, vecāki mums ir devuši šo iespēju. Kā būs tur- mūžībā- neviens nezin.Un ne katram tā stute vai mēraukla ko par dievu sauc ir vajadzīga...( tur jau atkal mans buntavnieka  noskaņojums ierunājās.. )Mīlēt nav pienākums, mīlēt tā ir - iespēja, un arī- izvēle.Ar pazemīgu sirdi ir viegli manipulēt- tā ir spēle. Tikai- bez uzvarētājiem .