Saimnieks - patriarhālās lielģimenes (saimes) galva mūsdienu Latvijas teritorijā, kas pārraudzīja sētu jeb mājas - saimes dzīvesvietu, - un organizēja saimes sadzīvi un darbus. XVIII-XIX gs. iegūstot sociālas un ekonomiskas priekšrocības, saimnieki izveidoja īpašu zemniecības kategoriju, tās eliti. - tā apgalvo Googles tante .

Zeiss,nu tad turpiniet ēst,it sevīšķi naktīs-ceru,ka rezultāti neipaliks

Neticu!

Man gribās visu : gaļu, skābu, saldu, dažādās kārtībās un daudzumos, no rīta, dienā, vakarā, pat naktī, neesmu, ne resns , ne tievs. Es esmu vienkārši noskaņots.

60-30-10 /Visockis/

Esmu drosmīga   , bet tas nekādi nepēj traucēt manām simpātijām pret šoko - šoko ...

Nu, šim vakaram būs gana, rīt uz darbiņu jau pussešos jāceļās. Tev kā Dzintriņ, dežūrē šovakar? Tad tev visa nakts vēl priekšā. Es sev teikšu ar labunakti un pārējiem ATĀ!...;)

Saimnieki ir Uzbekijā, mēs neesam ne kalpi, ne kungi ( saimnieki), esam paši par sevi.

Kurš nu kā to ir nopelnijis? Ja cits cerēs, ka tagad mīļotā mazgās grīdu, ko varbūt divas reizes gadā ir darijusi, šaubos, ka pēc ieraduma viņa tagad to ikdienas darīs! Putekļi telpā sarodās ikdienu, bet nekad jau nevari paredzēt, kur tās mīlas rotaļas kulminācija nonāks, varbūt tai pašā pagultē...?

sodībiņa mīļvārdiņš un tai pašā laikā ļauna prieciņš?

A, tev tā radošā puse tomēr ieinteresēja, tak lūk. To iktdienišķo pasākumu ar grīdas mazgāšanu, pārvētu par aktierpriekšnesumu, kā piemēram viens fragments, deja ar slotu, zem kāda mūzikas pavadījumu, tīrā improvizācijā, skatītāja tīrā sajūsmā, aplausi, smiekli, skūpsti un pārējais pie svecēm... Svecītēs ikvakaru jau bija tradīcija...;)

Lūdzu Dzintriņ, es pat nekautrēšos teikt, piemēram, katru vakaru ar mitru lupatu grīdu izbraucu es un traukus arī mazgāju. Bet mums bija viena tradicija, kurš taisa ēst ir atbrīvots no trauku mazgāšanas, bet tā kā es pārāk saudzēju "manas otrās pusītes mīļotās" rociņas, pēc gatavošanas pats arī mazgāju. Atzīšu mazu noslēpumu, nu tik ļoti biju tās izlutinās mājas darbos, neuzpiežot mājas darbiņu pienākumus, ka citam tas nāks kā par sodībiņu...;)  

izstāsti vīrieša radošuma piemēru mazgājot grīdu?:)

Dzintra, tev varu piekrist vienā no biem gadījumiem, ja aktieris spēlē nemākulīgi un *falšē*, bet ja cilvēks prot būt radoši *artistiks* ar izdomu un atjautību, bet, ne jau jūtās, bet sadzīves iktdienā. Kā piemēram, kopīgi gatavojot brokastis, vai veicot mājas uzkopšanas darbus, es to prastu novērtēt! ;)

Santiņ jauko, vai tik Tu mani neēsi pārpratusi? *Šī ir tikai un vienīgi bloga tēma* Teātris, ko mēs kopīgi šobrīd izspēlējam, tobiš, interpretējām no jau mums pazīstamiem *blogiem*. Manā jautājumā nav nekā pērsonīga, bet ja kādai es personīgi vēletos atzīties jūtās, nu dien, publiski to nedarītu!

Man ir mans Zilais Sapņu Zirgs , un tas nav maz ..., viņš atradīs ceļu pie kāda , kurš ir tā vērts , lai viņu atrastu ...

...bet dzīvojot Latvijā, abiem...neklājas viegli...   

šitā  Tu pie puiša netiksi