Ilze B. 11. apr 2011. 14:56Cilvēks jau arī ir visbriesmīgākā radība virs zemes un dažreiz pat brīnums,ka
vissaprātīgākā!?
Ir cilvēki,kas nesaprot ne brīdinājumus un pat ne kliedzienus..............te es domāju ir
jārīkojas ar viņu pašu ieročiem.............jācīnās par savu izredzēto(ja tas ir appusēji)
ar ragiem un nagiem...........jo taisnībai ir jābūt mīlestības pusē!
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:56Pgrauz gan un lai labi garšo.....
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:54Oj daigraješsja Tu Jāni. Bet es te pasēdēšu, paskatīšos, sēmičkas pagrauzīšu.
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:52Tās jau tikai pārdomes, ne kāds te bļāva ne kā.... Bet tikai līdzību spēle....
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:50Tu tik skaļi bļāvi, ka neko nedzirdēju. Atvaino.
Zandiņa K. 11. apr 2011. 14:40Aivar Krast, ir vēl kāda patiesība bez tavējās. Kad "kūka" būs uz aizceļojusi uz cita galda, tad būsi laimīgs par cūku kartupelīšiem,bet tie tavu izsalkumu vairs negribēs remdēt. Tev patīk aizvainot sievietes, bet nezini pats, kādā laimes "salā nonāksi".
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:22Tev to pašu, Andi. Dubultā.
Dzintars M. 11. apr 2011. 14:19Jā, bet savstarpēji saistītas. Man grūti iedomāties, ka indivīds spēj sasniegt jel ko, ar ko iespējams pamatoti lepoties, ja viņam nepiemīt pašlepnums.
Dzēsts profils
11. apr 2011. 14:10Dzintar, pašlepnums un lepnums ir divas džādas lietas.....
Mairita G. 11. apr 2011. 14:09Sirds vēl sit stiprāk,kad iedomājos.Bet varbūt tāpēc,ka nevar iegūt.Bērnu dēļ ir jāvar atkāpties.
Gunita A. 11. apr 2011. 14:08Nezin , vai tā skaitās dzimtenes nodošana, kas vainīgs , ja Valsts nespēj nodrošināt darbu,lai varētu izdzīvot,ar patriotismu vien nepietiek,un kam gan ir viegli izšķirties par tādu soli-aibraukt,bet savādāk nevar. Daudziem nekas cits neatliek,vai nu aibraukt,vai sliktākā gadījumā, pašnāvība.....
Aivars K. 11. apr 2011. 14:06es neskaitu utis ne savā, ne citu kažokā.. kam kož, tas lai knosās un kasās.. ja tās utis nelec uz mana uzvalka, tad mani tas arī netraucē..ppp
Aivars K. 11. apr 2011. 14:05to saka veselais saprāts.. bet kā ar sirdi?
Aivars K. 11. apr 2011. 13:58starp citu, esmu pieredzējis, kad sapulcē viens *pazemīgais* nezin kādu ambīciju vadīts pēkšņi bija nolēmis izkliegt savas domas, kādu pusmūža krātās.. tad apkārt tiešām bija kapa klusums, bet pēc tam kādus gadus trīs visi atcerējās, kā pēteris sakliedzis uz prikšniekiem.. tos, kuri katru rītu priekšniekam acīs pasaka, ko domā par kādu jautājumu, parasti neviens vairs neievēro.. pie *neapmierinātajiem* visi pieraduši.. bet ***padevīgais***, kad iziet no rāmjiem, tad tas jau vesels notikums pagastā..ppp
Dzēsts profils
11. apr 2011. 13:58
Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā garā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!
Dzintars M. 11. apr 2011. 13:56Lai nu vai kā, Kremlī, Briselē, vācu baronu dzimtās un pašmāju vergturu aprindās tikai priecāsies par bauriem, kuriem ne kripatas pašlepnuma (lepnības). Un kuri vēl turklāt paši šo cēlo cilvēcīgo īpašību pataisa par kaut ko peversu un riebīgu, mudina citus būt pazemīgām sīkmanībām.
Aivars K. 11. apr 2011. 13:53jāni, trakākais, ka pats no savas balss izbīstas..p nav tak pieradis savas domas izteikt.. bet, kad atsprūk vaļā, tad krīt vēl zemāk par pazemību.. tāpēc jau saka :* kas dzimis rāpošanai, tas lidot nekad nespēs*..ppp
Dzēsts profils
11. apr 2011. 13:50Gandrīz viss nav jauns, tas jau eksistē.
Dzēsts profils
11. apr 2011. 13:44Te Aivaram piekrītu un kad tas uz ceļeim nospiestais atļaujas balsi pacelt..... tad tāds izbrīns.. ārprāc....
