Santa, redzi, ar to pazemības mācīšanu kristietībā uzreiz tiek nošauti divi zaķi ..  nelec acīs, staigā celīšos pieliecies un nemēģini būt pārāks par citiem.. un  otrkārt - ar padevīgiem ļautiņiem vieglāk menipulēt.. un tieši šis moments  ticībā ir no svara..))

Dilaila, vai tad te tāli jāmeklē tie spītības paraugi..... saki cik gribi, bet vienalga mācās virsū tikai ar savu patiesību nedzirdot ka otrs jau kliedz balsī apstājies....... pietiek Tavs limits izsmelts un vienīgais ko pamana, ka sāk vienkārši ierobežot lai nebūtu jāuzklausa, bet atkal, paši jau nemaz neatzīst ka citus jau sen ierobežojuši, jo nespēj sakarīgi atspēkot to viedokli, tikai maļ un maļ savu......

Anda, vai zini to pasaku, kur muižas lielskungs pieklupa  zemnieka sētā pie cūku siles un  aizrīdamies  ēda cūkām domātos kartupelīšus?.. te būs mana atbilde : kad apnīk kūkas, tad gribas  kādu prastāku ēdienu nobaudīt.. pārmaiņai..))

  Ivar, bērnu smaids dara brīnumus dubultā  
Paldies, mīļa bildīte.

Aivar Krast,  ko tie lepnie vīrieši meklē ārpus savu lepno un mīlēto sievu sabiedrības?Tad vajadzētu   aiz mīlestības nosmakt, bet nevis meklēt atvēsināšanos citur?Laikam īsti pārliecināts par savu domu gājumu neesi vis?It kā viss būtu pēc kā cilvēks varētu tiekties, lepnu un spītīgu sievu ieskaitot, bet tomēr kaut kas jāmeklē.   

Tagat tam nesīs šādas te paciņas......

Es domāju spītību sliktākā tās izpausmes veidā, piemēram aiz lepnības vai spītības nepaprasīt piedošanu kaut vai zini, ka esi vainīgs!

Dilaila, arī spītība reizēm ir laba lieta.... ja Tevi triec gar zemi, bet Tu vienalga celies un ej.... triec atkal, bet ej.... kamēr sasniedz to ko vēlējies par spīti visiem nelabvēļiem.

Labs gabals

Kristietība māca pazemīgumu un tas, manuprāt, ir antonīms lepnumam (augstprātībai). Bezmugurkauls un nokārtais deguns nepieder pazemīgumam, bet gan mīkstčaulībai, varbūt gļēvulībai.

Nezin kāpēc vārds lepnība man asociējas ar vārdu spītība?

var teikt,var neteikt,jo vienpusēja mīlestība nenes augļus un agri vai vēlu beidz eksistēt....

Es jau iepriekš rakstīju, ka es uzkatu lepnību ne par tik sliktu īpašību, ja to nenes uz āru, bet esi pats pie sevis lepns par saviem sasniegumiem, tas pat palīdz iet tālāk, bet ja tā ir uzspīlēta tas nekas labs nevarētu būt. Pateikšu kā ir, es nemaz līdz šim nebiju iedziļinājies šī vārda nozmē, bet te jau palīdzēja augskolas koridoru izsraigāšana, jo tur iemācīja meklēt literatūrā atbildes uz to ko nezini... un tagad tas ko atradu skaidrojošā vārdnīcā, man nepatika... nekas labs tas nav

interesanti noteikumi,it sevišķi par dažām pusdienpauzēm,slimošanu utt.tas no tiesas ir reāla   kārtība,kas iespējama tik pie mums LATVIJĀ.daudziem darba devējiem ļoti patīk šāds scenārijs.ak neapskaužamie darba ņēmēji

        atvainojos, gandrīz piemirsu arī no savas puses sirsnības artavu jaunās darba nedēļas ieskaņai..

jāni, es run'qaju par ***veselīgu*** lepnumu, nevis uzpūtību.. un cilvēks, kas apveltītsd ar pašcieņu, arī būs vienmēr galvu augstāk par *kabatdrāniņām*..))

es nebrīnīšos, ja arī seksa laikā dažs labs  domā, kādu bantīti sunītim starp austiņām iesiet..p un tas vairs neliecina par cilvēka gara veselīgumu.. bet tas nu tā..

par lepnumu cilvēkā, ja runājam, tad esmu ievērojis, ka visvairāk šo cēlo un diezgan reto īpašību nīst tie, kam tās pietrūkst.. tie, kas otram baksta acīs par katru skabargu, drīzāk būtu pieskaitāmi  pie sīk;am nelaimes čupiņām, nevis lepnuma pārmāktiem cilvēkiem.. nuģiem, kam  vismaz viena bauda - pamanīt, ko otrs *ne t\ā* izdarījis.. bet, ja paprasīsi, kā pareizi būtu, tad atbildi nesaņemsi.. no tukšas  galvas pērles ārā nekad nav birušas..))

Neizjūtu vajadzību mainīties, jo tā neizdaros ar citiem, dzīvoju savu dzīvi un ļauju citiem dzīvot savējo.
.....bet amigosā tie pieņēmumi tā mainās.....tā mainās  
                         ......vispārinājums, apkopojums, pārdomas....