Mairita G. 1. mar 2011. 23:27Var jau saukt to dažādi.Jācīnās ir ar savu egoismu,lai otrs cilvēks justos labi tevi.Es nedomāju,ka jācīnās ar cilvēku,bet par cilvēku,kas tev dārgs.Kopābūšana tomēr ir darbs.Nav visu laiku tie tauriņi vēderā un priecīgas dienas.Attiecības visu laiku ir jākopj.To es tagad esmu sapratusi.
Dzēsts profils
1. mar 2011. 23:26 Traģēdija
Viņam bija vajadzīgi
piķis un zēvele.
Viņš bija uguns meistars,
viņam bija mānija -
sildīt.
Viņai bija vajadzīgi
piķis un zēvele.
Viņa bija sildīties meistare,
viņai bija mānija -
sildīties.
Tajā pat laikā:
divas vardes lēca
viena otrai pretī
un aizlēca garām
/O.Vācietis/
Dzēsts profils
1. mar 2011. 23:20Nevaru piekrist - pūles , darbs , tas saistās ar sviedriem , nogurumu , no kā pēc tam gribas atpūsties ..., kopābūšanai būtu jābūt vieglai un patīkamai , nepiespiestai - kā elpot ...Kopdzīve neizslēdz dažādas dzīves grūtības , kuras jāpārvar kopā , dažreiz pat smagi strādājot ..., bet nekad pati kopābūšana nevar būt smags darbs vai kaut kas tāds , par ko jācīnās ...
Alise .. 1. mar 2011. 23:15..es gan domāju, ka tā nav...satiekam to, kas tajā brīdī ir jāsatiek...jo ir jāsatiek daudzi neīstie, lai satiktu īsto!.....nelaikā neviens nav satikts, jo tieši tas ir bijis tas laiks, kad bija jāsatiek tāds cilvēks...un būtībā , kādu satiekam, tas atspoguļo mūs pašus!
Dzēsts profils
1. mar 2011. 23:11Mīlestība nepazīst ļaunumu , pat ja viņai dara pāri - viņa vai nu piedod , vai arī - nomirst ...
Mairita G. 1. mar 2011. 22:57Var jau būt Tev taisnība.Bet mazliet jau pūles jāpieliek,lai tuvais cilvēks gribētu palikt ar tevi.
Dzēsts profils
1. mar 2011. 22:56Viss vienmēr notiek īstajā laikā ..., bet mēs to saprotam tikai pēc laika ...
Dzēsts profils
1. mar 2011. 22:54Tikai kādu atlaižot , pārliecināsies , vai viņš pa īstam ir Tavs , jo Tavējais nekur nevarēs aiziet ..., ja aizies , tātad nekad arī nav bijis Tev ...
savsem k. 1. mar 2011. 22:53Piespraud "austiņas" vai ārējos skaļruņus - varbūt līdzēs ..
Dzēsts profils
1. mar 2011. 22:45Jums ir punči un pogas, un dunči,
Bet cik skatiens jums stiklaini stīvs.
Mūsu karogs ir meiteņu brunči,
Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv!
Atkal, atkal ir debesis pušu
Atkal ielāpi jāuzliek tām.
Sanāk, sanāk, kas samaksājuši,
Zem šīm baltajām akācijām.
Janeks L. 1. mar 2011. 22:43Atkārtošos: nekad nevar būt par vēlu, var būt tikai par agru, vai laikā...
Dzēsts profils
1. mar 2011. 22:42Любовь не приносит страданий... Люди сами всё портят.... Из за своей гордости...

