Nevar uzstādīt laulības kā mērķi,bet jauki ir apzināties,ka ir uz pasaules cilvēks,kas vēlas kļūt tev tuvāks.Varbūt tā ir formalitāte,bet skaista.Atceros,cik mans vīrs jutās pagodināts,kad pirmo reizi parakstījos jau viņa uzvārdā.Var jau dzīvot arī bez šī sertifikāta,bet dzīve taču sastāv no skaistiem mirkļiem,tad kāpēc tos sev laupīt.Nevar uztvert laulības par pienākumu,tad nekas nevar sanākt.

Dilaila ....Tev taisnība ....nekad nedrīkst dzīvot kopā aizrunājoties ar bērniem ,bērni izaug,un nevienam tu neesi vajadzīgs ......Jā es biju ļoti dusmīga uz saviem vecākiem ,kad vini pēc manam kazam pateica ,ka šķirsies,tā ir dzīve ,bet tagad man 3mammas ...super ...un esmu ļoti laimīga ...tas vienkarsi jāsaprot ,ja cilvēki nevar dzīvot kopā ,tad to nevajag darīt.

Būtu jau labi Jāni, ja tajos 18, būtu vismaz tik daudz prāta uzreiz nelēkt tajā laulības pajūgā......!

Man prieks, ka Tev prieks!

Tikai Dilaila tajos 18 mums nav tā prāta kas tagad....... un tur jau tā starpība.

Par tieši to jau Ilga es arī runāju, ka bērns būs tikai ieguvējs no tā, ja viņa vecāki būs laimīgi arī kopā nebūdami, nekā tipa dzīvot kopā tikai dēļ bērniem un tajā pašā laikā nepārtraukti plēšoties! Un tad nu sanāk kā saka Aivars, pie kapa var skaistu runu noturēt, ka tik daudz gadus viņi kopā ir nodzīvojuši, kaut gan no laimes un mīlestības tur nav bijis ne miņas!

es atvainojos par tiešumu, bet Maxim no sākuma ir jāatrod pareizrakstības skolotāja un pēc tam atradīsies arī mīļotā

Nu re tāpēc jau varbūt ir pareizākais variants precēties ar noteiktu mērķi, nevis kaut kādas mistikas mīlestības vārdā 18 gados!

Dilaila.....tev pilnīgi piekrītu....pati esmu mīlestības bērns ....kaut gan vecāki pēc tam izšķīrās......bet visu mūzu esmu jutusies mīleta arī no tēta sievas puses.....

Atkal varu piekrist, tāpēc jau arī tā pieķeramies tagad tai iespējai......

Par to jau arī teicu, ka uzsākt kopdzīvi vēl praktiski nepazīstot vienam otru ir neprātīgi, protams ka var arī paveikties, bet tad jau nebūtu tik daudz izjukušu attiecību.

Par laimi mēs varētu diskutet ļoti daudz ,bet domaju ,ka jaunībā tā nebija tik svarīga ...

Nezinu vai tāda kopā būšana tikai bērnu dēļ ir vērta lai mocītu sevi un arī otru cilvēku dzīvojot kopā bez mīlestības..................bērni jau nav alki un arī redz kas notiek vecāku starpā!

Es saku to pašu, nav ko precēties, kamēr nav notestējuši savas attiecības iegādājoties sadzīvei nepieciešamās lietas, interesējamies, jautājam, pārbaudam, bet ar savu dzīvi pavisam pavirši apejamies

Centralcietuma taps PSRS romans Ardievas Ierociem.

Laulība protams ir svēta, bet ko darīt ja saproti ka tur vairs nekā nav..... ka patrecās jauni gurķi faktiski intereses pēc un rodas bērni, protams ka tie jāizaudzina un tad atliek tika sakārtot savu dzīvi.

Dilaila....apsmējos

seksologa kungam negribētos tā īsti piekrist.. 'bieži vien par izdevīgumu, ko  garantē laulības siates pat neaizdomājas.. īpaši, ja apprecās  no skolas sola..

manā skatījumāōficiālai laulībai nav nekādas vērtības.. tā ir pašos cilvēkos, viņu jūtās.. un ne jau tā apliecība saturēs kopā divus pilnīgi svešus cilvēkus [kā bieži vien gadās].. arī bez *jā* teikšanas var nodzīvot mīlestībā un  savstarpējā cieņā..

IKas tad nu Jāni, izskatās pēc tādas tā kā nelielas greizsirdības dzirksts no Tavas puses!

Jančuk .....beidz.....nedomāju ,ka tevi aizskaru...?