Nu re Sonja un es jau domāju ka man šizofrēnija....   Izrādās vienkarši pieredze pie vainas un spriešanas spējas.

Ieraudzīt jau ierauga, kur nu bez tā, tikai reizēm dikti nevēlas atzīt to ieraudzīto.

man ar...

   kautkas jestraks

Hi, hi lai cik tas nav dīvaini, bet dziļa patiesība šajā atklāsmē. Tiešām, visu nosaka mūsu Jā, vai Nē. Brīži kad to pasakām neapdomīgi -pārsteidzīgi, izšķir mūsu dzīvi un piekrītam, sev vai nu par sliktu, vai iegūstot laimi. Visu mūsu dzīvē nosaka laimīgā izvēle, kur sirds, kur prāts tam izvēli patieso piešķir, tas ir dzīves lielākais noslēpums.

    nu ja

Sīs spējas ir mums visiem- tikai ne visi tās izmanto. Un nav nekas tur pārdabisks, vai slimīgs- ir tāda sensorā uztvere, samiksējot visu , ko vien var uztvert ar visiem iespejamiem maņu organiem, pieliekot klat pieredzi, spriešanas spējas, zemapziņa sēdošo info- lūk Tev arī būs Tavas priekšnojautas. Cik tās atbilst notiekošajam- jo lielāka Tev pieredze, un smalkaka uztveršana- jo tuvak patiesibai būs.

Katra laime ir vērtīga.... maza tā vai liela un tā lielā nemaz tik bieži nenāk. Tā vēl arī ir jāpamana un jāspēj saturēt ar abām rokām lai neizslīd.

dzīvē nav nepatikšanu, tikai dzīvē cilvēks  saskaras ar ko patīkamu vai gluži otrādi sāīgu... , ko mācas pardzīvot un dzīvot lidz citiem notikumiem...

Citos gadījumos nebaidas nobaidīt mīlamo objektu...

Vai patiešām autore no visas sirds tic tam, ko šāds "gaidītais"vīrietis stāsta par savu gimenes dzīvi?Nedomāju, ka tas būtu valsts noslēpums, bet- vīriesi stāstīs dajebko, lai tikai dabūtu to, ko tajā brīdī vēlas- seksu, sava nozīmīguma apliecinājumu, sava ego uzfrišināšanu, savu iegribu realizāciju, jo mīļākā- tas ir skaidrs scenārijs- gaida, samīļo, grib, dara visu ko viņs vēlas. Ne vairāk, par kaut kādu mīļumu un sirdssiltumu diez vai vajadzētu sacerēties, tad jau tāds vīrietis no sākuma aizietu no gimenes, un tad mestos pie mīļakās.  

Taisnība,mīlot cilvēks nejautā.

laila, bet visi  tendēti uz to ***lielo laimi***.. mazo  neviens neprot novērtēt..