Traalallaal laa !   ...atkal vilcinu abizo ....

Vilciņu ta apbižoja ...

3. Samīļo viņu no aizmugures
kaapeec jaaskuupstaas tad kad liist lietus ............ un kaa ir ar sniegu ?

2 punkts ir labs ....19 labs .....

Nu tāpēc jau virziens vismaz jāzin, lai nesanāk tā bezjēdzīgā rosīšanās......

Būtiskais nav acīm saredzams ... , kkā tā Lapsa teica Mazajam Princim ..., tā ir viena gudra Lapsa , kura dzīvo uz zvaigznes un raugās lejup uz cilvēku bezjēdzīgo rosīšanos uz Zemes ...

Nav ne par aukstu ne slapju, tikai vismaz tās atspulgs jāpamana lai zin kurā atvarā mesties.

Paldies , Ivo ! Es jau smaidu ...

Tieši tā , Frēzij ..., Tavs LAIKS , ko Tu ziedo otram , padara viņu tik nozīmīgu Tavās acīs un ieglauž sirsniņā ..., pat ja citiem tā ir tikai lupatu lelle ...

Jāni , uz kalšanu jau visi nadzīgi ..., bet kā atvarā ienirt , laimīti saulītē izcelt ..., tā i bikses negribas mērcēt , i ūdens par aukstu un slapju !

teresu uh,,,,ja bus saulainas un priekupilnas dienas,,,
nezelo katru dienu ar smaidu,,jo smaids tak neko nemaksa bet dara daudz

– Labdien, – sacīja mazais princis.
– Labdien, – atņēma pārmijnieks.
– Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
– Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, – sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
– Cik ļoti viņi steidzas, – mazais princis brīnījās. – Ko viņi meklē?
– Pat lokomotīves vadītājs to nezina, – atteica pārmijnieks.
Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
– Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
– Tie nav tie paši, – sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
– Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
– Labi ir tur, kur mēs neesam, – atteica pārmijnieks.
Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
– Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? – vaicāja mazais princis
– Viņi nedzenas pakaļ nekam, – atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
– Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, – ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet ja viņiem to atņem, viņi raud...
– Viņi ir laimīgi, – noteica pārmijnieks.
[A.Sent-Ekziperī]

Man jau ir padomaa kautkas grandiozaaks ! ...
,, Raina kopotie raksti 12. sejumi ,,    =  
,, Spridits ,,, 15 sejumi  =  
u t t .....

......

Aivar kalt jau to laimi var katru nakti un pat biežāk, bet kur viņu atrast

Rudens, tikai Latvijaa.

Tik daudz nākošreiz neraksti!

Protams, pat ļoti atkarīgs...:)

Man prieks , ka te divi vienojas kopējam priekam !

Vai ne , Aivar ..., sava laime pašu rokās ..., un ne tikai sava , bet arī otra cilvēka , kurš Tev uzticas ...