Ak dievs ! ....Sito jau es nevaru lidz vakaram pat izlasit paspet ....
Nu tu Kaspar nodevi ugunus .... ....tu tachu raksti ka tads automats ....es pat lidiz netieku ....    ....
Jeb ari tu manijies ar koping speis ....ko? Taa nau godigi !

dārzniec!.. es savējās ar pataupīšu tām lakstīgalu naktīm.. un tad tērēsim kopā.. uz visu banku!.. sarunāts?

Paldies , Frēzij ! Noticēt ..., ka VARI LIDOT ! un Tu - LIDOSI !   

no tām laimēm, kas tiek vēlētas gadiem mainoties neviens laimīgs nav palicis.. tāpēc es domāju, ka katrs pats savas laimes kalējs..)) par to pat esmu pārliecinājies..))

Brīnišķīgais Vīnes valsis  

Noticēt
Varbūt,ja visi tam noticētu,
Tad pacelties spārnos kā putni spētu,
Ja būtu dota mums burvju vara,
Tad nebūtu bēdu,tad nebūtu kara.

Tad sēdētu uz tur tā mākonīša,
Kas izskatās tālēs pēc zilonīša,
Un bārstītu pār visai pasaulei smieklus,
Jo smejoties,smaidot mēs laimīgi tiekam.

Tik vēlēties pacelties debesīs,
Un vējš tā kā spalvu mūs uznesīs,
Kas dzīvē brīnumus apkārt redz
Spēj citiem dāvāt tos, smaidu dedz.

Dedz prieka dzirkstis kā liesmiņas,
Pie kurām nosalis sasildās,
Kas skumīgs, to ņem līdz uz mākoņiem,
Un krāsaino pasauli rāda tiem.
/Aijassmaids/

    

Tautasdziesmas | Citāti
Auseklis

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. Citos folkloras žanros Ausekļa pieminējumi ir ļoti reti.
Viens no pamatmotīviem, kur darbojas Auseklis ir mitoloģiskās debesu kāzas. Auseklis lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, taču dažkārt arī vedējs vai panāksnieks. Ausekļa kā precinieka vietā nereti minēti arī Dieva dēli, Mēness vai Pērkons.
Auseklitis agri lēca,
Saules meitas gribedams;
Lec, Saulite, pate agri,
Nedod meitas Ausekļam.

Sidrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā;
Lai ceļāsi Saules meita,
Auseklīša līgaviņa.

Tautasdziesmās tēlaini attēlots, kā Saule soda Mēnesi par līgavas atņemšanu Auseklim:
Saul' sacirta Mēnestiņu
Ar aso zobentiņu,
Kam atņēma Ausekļam
Saderetu līgaviņu.

Ivara, puččīte ! Un visi ārsti lai stāv pie ratiem !

Jānis laikam no pieredze runā , ja tik pārliecinoši ...

Skūpsts ,būs visas puses un cēloņi apmierināti.

           Man liekas, ka cilvēks pats sevi nokodē par nelaimīgu, nemitīgi čīkstēdams un žēlodamies par visu negatīvo ap sevi. Lai iztiek kādu dienu nepārskaitījis savas visas iespējamās slimības, nepalamā kādu dienu valdību, nepagaužas  par savu nabadzību, nepaskatās  ar kaulainu aci uz kaimiņienes jauno kažoku un viss  būs kārtībā!

Tu saki ...

Sarmuķīt paldies

Par lapiņu turpinot ..., varbūt tā ir likumsakarība ..., tas virpulis , jo nekas dzīvē nenotiek nejauši ..., varbūt tā ir norāde , ka jāienirst atvarā , kur   laime ir kā sīks dzintara gabaliņš starp pelēkiem, lieliem sāpju oļiem. Lai šo sīko saules gabaliņu atrastu, jānorauš vesels kalns akmeņu...

           Mazliet pataupīšos. Kad  sāks pavasara smaržas gaisos virmot un nāsis kutināt, tad tērēšu uz nebēdu!

           Esmu tik laimīga, cik laimīga pati jūtos. Es nesūkstos, ka laimes nav, jo arī tā ir laime, ja cilvēks vienkārši ir .........

        Tāpēc arī ieliku profilā to salauzto sirsniņu, ka atcerējos to lielo krūmu zem sniega kupenas.....Pārņēma nostaļģija pēc vasaras.....

No vilkiem mazāk jābīstas kā no cilvēkiem:)

Neviens nav pasargāts no nejaušībām ..., tad jau arī mežā neiet , ja no vilkiem bail ...

Ivar , dzīvo tik nost !     Nāks jauns gads , nāks padoms ...

Šito lietu iesaka ārsti un histēriķis tā apjūk, ka nesaprot kas noticis...... un pa to laiku jau arī lēnām var aizlavīties