Precīzi, kā tas ir dzīvē!!!

Smaids, uzticība cilvēkam, lai arī kāds tas cilvēks būtu, ko prastu. Lai cilvēks justu kad viņam ir draugs, kas vienmēr atbalstīs to, nevis domās tikai par savu labestību. Kā arī mīlestība pret sevi pašu un citiem, prast priecāties sirds dziļumos par visu , kas ir uz šīs pasaules.

Jā, saņēmu gan-no sirds uz sirdi

Aiz ko Tu šodien tās žurkas?????????????
.................................................................
Kaut dieniņu, pāris......atiet no tām.......vienalga, kā vārdā:))

.......tas vāks jānoceļ, un- viss.
...................................................................................
Zinu- uzrakstīt ta viegli, izdarīt- grūtāk.............
Jāmēģina..tomēr.

Nē,man jau viss kārtībā,bet tas veltīts emo bērniem..

Labs ir, padziedam vēl   un tad zūdam...piparkūku smaržā  (MĪLESTĪBĀ)   tas ar tevi saistās

kas tad tew pa bedam? :(

m.martra, vai gan var būt vēl savādāk?    / šņabi gan nē, tas nav manējais  :laugh , tad labāk zīmēju eņģeļus sniegā (vai noroku kaimiņu sunI...tai pašā sniegā    ) /

...nu tad ar tik platu platu smaidu,sniega šķipeli rokā..............un marš strādāt

Gita,    
klusiņām

Ilona.
Paldies par skaisto blogu.

                            

Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti.
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!

Nav pamata saskumt. Jo silti. Ļoti. Un tas-pašas sevi, tas strādā ... no pašas sevi - uz citiem, kas apkārt  

oma ir laba , saulīte spīd un es smaidu !

Ingrīda.
Kāda skaista sērsna ir šorīt,cik skaisti izskatās zariņi .....pieskaroties viss skan........kā kristāliņi.

Kaut ko klusiņām, klusiņām -
Kā krīt sniegs,
Kaut ko viegliņām, viegliņām-
Kā tālu atmiņu Tu man nodziedi,
Viss vienalga no kurienes.
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams,
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka tālumu nemana.
Viss, kas pastāv starp mums tikai savieno -
Tāda caurspīdīga var pasaule būt,
Kad ir laimīga.
Tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu -
Nodziedāt pašu skumjāko,
Bet būs priecīgi!

  skaisti!
...nu ko- tad eju tīties mīlestībā /piparkūku mīkla jau dīdās uz palodzes     /

Man patīk, kā mēs pašas (-i) sevi stiprinām, uzmundrinām..........un tā.

Nesaskumt. Vismaz- censties:))