veel viens darbinsh ko riit var izdariit tev arii gaishu noskanu

ir kur izverte cilvekus...Jau noverteju/izverteju...

paldies, morgana, gaidām zaļo eglīti un brīnišķo ziemsvētku sajūtu, un  dāvanu došanas/saņemšanas prieku, pietiks jau arī ar dažām, bet no sirds!  
bet pagaidām- priecīgu Tev 2.adventi!

Emociju moratorijs...

Inta, redzu Tvaa bildiitee divas rokas, un divas kaajas, un taadeelj nedomaaju, ka mums ir tiesiibas spriest par to ko juut cilveeki, kas zaudeejushi dalju no sevis. Man ir pamatotas domas, ka viss nav tik vienkaarshi, kaa Tu apgalvo. Tachu es nenoveelu nevienam ko taadu paarbaudiit! Manuprat tas nebija labs un pareizs arguments, pat lai pastiprinaatu savu paarlieciibu!

...protams,arī es esmu pieradusi-dzīvot...bet,ja tā būs Dieva griba...es aiziešu Dieva mierā,... ar cerību uz mūžīgo dzīvību..bet,.neaiziešu pie Tā Kunga ar tukšām rokām...kā,tas diemžēl ir ar neticīgiem...kurus ,nesagatavotus pārsteidz-pēkšņa nāve.
...vai tu to esi padomājis,ka cilvēks,kurš pazaudējis rokas vai kājas...pēc operācijas nemaz neinteresējas-kur palikušas šīs viņa daļas un nemaz nedomā tās apglabāt,bet priecājas,ka ir palicis dzīvs.Mēs sastāvam no tādām daļām....tātad,ne jau miesā ir tā vērtība...svarīgs ir -Gars

Inta, man prieks par Tavu paarlieciibu! :)))

Maiga mūzika, paskumja noskaņa...bet piestāv šai naktij, paldies
Kad puteņo
Sirds allaž tiecas ceļā
Meklēt nesastapto.

Paldies  

Rižaja Bezstižaja,kādu tējiņu? Es tagad otro nedēļu dzeru tiki krutku!!!

Sūds mācīs dirsēju!(Atvaino par izteicienu.) Es tējas,tautas medicīnu labāk zinu par Tevi,varu pamācīt!!!...

es vairs neatceros,
un kāpēc – pat negribu zināt,
kāds gribēja princesi atmodināt,
bet pirms vajag aizmidzināt,
jo princese mundra staigā,
no salda miega ne vēsts,
bet princesi vajag atmodināt
kā ēst.
Sēž princese kā mēma pūce
acīm vaļā un zaļām,
un domu spārni tai sapinas
uz izkārtnes aiz loga – „gaļa”.
Cik žēl, ka princese neguļ,
cik cēli tas būtu – to atmodināt.
Ko lai iesāk ar princesi nomodā,
varbūt jūs zināt?
/M.Zālīte/

Paldies,par jaukajiem cerību stariem šajās dzejas rindās
Es tomēr ticu,ka viss ir iespējams...un piepildāms,iespējams ne punkts punktā,bet vajag tikai nomest ''lupu'' nemeklēt  pelēko un nereducēt skaisto.
Un atstāt kaut ko pašplūsmā-tā teikt likteņa rokās,lai ir pārsteigums    

nu, lūk, te nu es esmu,
atbildīga par visu saldo izvēli.
ziema būs ļoti gara,
ietinies draugu smieklos un raudi tumsā pret vēju,
jo tev ir tā vieglā maska, kas vienmēr smaržo pēc jūras,
kurā nolaižas pārnakšņot lidmašīnas,
un dažām ir sārtās buras.
nerādi viņiem rītos rokas,
viss sadzīs un būs atkal skaisti,
un nav jau arī tik slikti,
vienkārši godīgi sāp.
bet laternas ir tai kalnā,
kurā tu atkal kāp.
  /I.Gaile/

....un ,ne jau nodzīvotiem gadiem,...bet nodzīvotās dzīves kvalitātei... ir nozīme mūsu dzīvē.....un kvalitāte nav-pilnajos čemodānos,bet Dieva atziņā un atklāsmē,ka Jēzus Kristus ir samaksājis par mūsu grēkiem,lai mēs iemantotu Debesu valstību...tiem,kas uz Viņu ticēs

Jauks apraksts    tikai dzīve nevēlas ņemt pretim mūsu sastādītos scenārijus.

Vien priekā cerību smelt

Par skumjo un bēdīgo – pietiks par to,
lai paliek mums vieta vēl priekam,
jo tikai tais mazos prieciņos
smelt cerību, tālāk lai tiekam.

Jo smaidos, smieklos un smiekliņos
ir spēka dubultā doza,
lai skatiens uz pasauli krāsojas
pa reizei mazdrusciņ rozā.

Par skumjo un bēdīgo – pietiks par to
un dusmas ar asarām slacīt,
ja mīļumu varam uzdāvāt
un sirsnīgus vārdus sacīt.

Jo maigums un mīļums jau arī ir
spēka dubultā doza,
un mīlestība pa reizītei
mēdz krāsoties drusciņ rozā.
/Rūta Venta/

Un viss patiesākais.   

Inta, shaadi var piemekleet amorfu atbildi jebkuram konkreetam jautaajumam! Shodien Tu vari domaat, ka straadaasi un maaciisies vaiga sviedros, bet riit Tevis vairs var nebuut, un nestaasti man, ka Tu ik minuuti esi gatav pamest sho pasauli. Vai esi redzeejusi filmu Joe Black?

Nezinu par to līdzsvaru,bet esmu savā profesijā daudz saskārusies ar mirstošiem cilvēkiem un ievērojusi,ka divas stundas pirms nāves cilvēks sajūtas ļoti labi.Un parasti aiziet bez sāpēm un nožēlas.ļoti mierīgi.Domāju,vai maz mums kaut kam ir jāgatavojas.Varbūt arī šeit daba pati mums palīdz.

Morgan, tikai kad beidzas argumenti...tiek lietoti apziimeejumi, kaut gan Tavu ieprieksheejo padomu es noteikti neuztveeru, kaa patiesi sieviskjiigu!